Latvija – nerezidentu patvērums?

Dienas bizness ziņo, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās pirmo reizi kopš 2005.gada ir pārsnieguši rezidentu noguldījumus, sasniedzot 12.2 miljardus EUR.

Ko tas nozīmē? Ārvalstnieki (vairāk nekā 80% no Krievijas un bijušajām PSRS valstīm) izvēlas izmantot Latvijas bankas savu līdzekļu glabāšanai, kas teorētiski ļauj Latvijai uzlabot tās makroekonomiskos, fiskālos rādītājus. FKTK ir savs skaidrojums par šo līdzekļu ‘nevainīgumu’ un nerezidentu noguldījumu nekaitīgumu attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Taču, jautājumi ir sekojoši:

  • cik skrupulozi FKTK analizē, kas ir šie nerezidenti, kāda ir šo naudas līdzeklu izcelsme un vai Latvijas bankas nav vienkārši ķēdes posmi dazādām starptautiska mēroga naudas atmazgāšanas, nodokļu apiešanas operācijām?
  • Vai FKTK kapacitāte pārbaudīt un uzraudzīt šīs nerezidentu bankas ir pietiekama, lai spētu novērst Parex 2 situācijas?
  • vai šeit nav diezgan skaidra korelācija starp Kipras krīzi un nerezidentu noguldījumiem Latvijā? Un, ja ir, cik ‘droša’ ir šī nauda?
  • pat ja liela daļa šo līdzekļu ir koncentrēti bankās, kuras nav tik populāras vietējo vidū (Rietumu banka, AB.LV),vai tendence, veidojoties finansu sektora segmentam, kas fokusējas uz nerezidentiem, neliecina par Latvijas kā ofšora tēla veidošanos, ko īpaši pastiprina arī salīdzinoši zemie nodokļi investoriem (īpaši peļņas, dividenžu nodoklis)?
  • ja ap 2012./2013.gadu, kad nerezidentu noguldījumi sāka pietuvoties 40% no kopējā apjoma un dažādas starptautiskas organizacijas (ES, IMF) un mediji (Financial Times etc) pauda bažas par Latvijas banku sektora pieaugošo ievainojamību, kāpēc šī ziņa šobrīd nav vēl kļuvusi par mediju top ziņu?
  • 2008.gadā, kad sākās Parex bankas krīze, nerezidentu noguldījumi bija zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā, taču ar to bija pietiekami, lai Parex (kas arī apkalpoja lielu daļu tā laika nerezidentu) radītu krīzi Latvijā, jo tas cieta no neveiksmīgiem, bet riskantiem investīciju darījumiem starptautiskajos tirgos; gadījumā, ja notiek starptautisko finansu tirgu sašūpošanās un banku ieguldījumi ir augsta riska, vai Latvija ir gatava atkal glābt?
  • un visbeidzot – vai drošības iestādes pietiekami analizē šo ieguldījumu politisko nozīmi un ietekmi? Nauda nesmird, bet lielai naudai garas rokas
Advertisements