ar lielgabalu pret mušām

manuprāt, šī vakardienas akcija ir Latvijas pašapziņas krīzes simptoms. Laikā, kad 370,000 latviešu dzīvo ārpus Lavijas, šo 250 bēgļu uzņemšanas epopeja ir traģikomiska. Turklāt, latviešiem kā jebkurai nācijai ir tādi vai citādi draudi un riski, bet šajā gadījumā ar lielgabalu tiek šauts mušai, kas stāv blakus zilonim, kuru neviens neredz vai negrib ieraudzīt. Zilonis, kas iemieso sevī globalizācijas procesus, post-padomiskā principa ‘nauda nesmird’ dažādākās izpausmes, ‘gāzi grīdā’ ideoloģiju, ekonomiskas/ politiskas neatkaribas zaudešanu un ilgtermiņa domāšanas trūkumu, ir tas, kas lauzīs nāciju, ja mēs ļausim tam notikt, nevis šie 250 bēgļi. Vai tad tiešām mēs esam savā (paš)apziņā jau tik mazi, ka mēs vairs pat šo ziloni nespējam saredzēt un tik vien varam, kā sacepties par šādām ‘mušām’? kļūst baismīgi un skumji.