Latvija – nerezidentu patvērums?

Dienas bizness ziņo, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās pirmo reizi kopš 2005.gada ir pārsnieguši rezidentu noguldījumus, sasniedzot 12.2 miljardus EUR.

Ko tas nozīmē? Ārvalstnieki (vairāk nekā 80% no Krievijas un bijušajām PSRS valstīm) izvēlas izmantot Latvijas bankas savu līdzekļu glabāšanai, kas teorētiski ļauj Latvijai uzlabot tās makroekonomiskos, fiskālos rādītājus. FKTK ir savs skaidrojums par šo līdzekļu ‘nevainīgumu’ un nerezidentu noguldījumu nekaitīgumu attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Taču, jautājumi ir sekojoši:

  • cik skrupulozi FKTK analizē, kas ir šie nerezidenti, kāda ir šo naudas līdzeklu izcelsme un vai Latvijas bankas nav vienkārši ķēdes posmi dazādām starptautiska mēroga naudas atmazgāšanas, nodokļu apiešanas operācijām?
  • Vai FKTK kapacitāte pārbaudīt un uzraudzīt šīs nerezidentu bankas ir pietiekama, lai spētu novērst Parex 2 situācijas?
  • vai šeit nav diezgan skaidra korelācija starp Kipras krīzi un nerezidentu noguldījumiem Latvijā? Un, ja ir, cik ‘droša’ ir šī nauda?
  • pat ja liela daļa šo līdzekļu ir koncentrēti bankās, kuras nav tik populāras vietējo vidū (Rietumu banka, AB.LV),vai tendence, veidojoties finansu sektora segmentam, kas fokusējas uz nerezidentiem, neliecina par Latvijas kā ofšora tēla veidošanos, ko īpaši pastiprina arī salīdzinoši zemie nodokļi investoriem (īpaši peļņas, dividenžu nodoklis)?
  • ja ap 2012./2013.gadu, kad nerezidentu noguldījumi sāka pietuvoties 40% no kopējā apjoma un dažādas starptautiskas organizacijas (ES, IMF) un mediji (Financial Times etc) pauda bažas par Latvijas banku sektora pieaugošo ievainojamību, kāpēc šī ziņa šobrīd nav vēl kļuvusi par mediju top ziņu?
  • 2008.gadā, kad sākās Parex bankas krīze, nerezidentu noguldījumi bija zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā, taču ar to bija pietiekami, lai Parex (kas arī apkalpoja lielu daļu tā laika nerezidentu) radītu krīzi Latvijā, jo tas cieta no neveiksmīgiem, bet riskantiem investīciju darījumiem starptautiskajos tirgos; gadījumā, ja notiek starptautisko finansu tirgu sašūpošanās un banku ieguldījumi ir augsta riska, vai Latvija ir gatava atkal glābt?
  • un visbeidzot – vai drošības iestādes pietiekami analizē šo ieguldījumu politisko nozīmi un ietekmi? Nauda nesmird, bet lielai naudai garas rokas
Advertisements

2 thoughts on “Latvija – nerezidentu patvērums?

  1. Atbilde uz pirmo jautājumu: FKTK šo atbildību ir deleģējis bankām, kas ir atbildīgas par naudas izcelsmes pārbaudi, bet skaidrs ka banku interesēs nav pārbaudīt to izcelsmi. Attiecīgi FKTK nav motivācijas pārbaudīt bankas, jo krīzes pazīmju taču nav.
    Uz otru jautājumu atbilde ir ne tik daudz kapacitātē, bet vadības nostājā – vai FKTK vadība tik tiešām vēlas iejaukties un mainīt kaut ko Finanšu sektorā. Pēc intervijas ar Jāni Brazovski man ir tāda sajūta, ka tomēr FM un FKTK nostāja pret finanšu sektora attīstību ir diezgan konservatīva.Kaut gan piekrītu, ka ņemot vērā to, ka lielu daļu no laika FKTK nodarbojas ar EK un ECB jautājumiem, viņiem neatliek daudz laika fiziskām pārbaudēm bankās.
    uz trešo jautājumu atbilde ir ka nauda nav necik droša, jo pārsvarā nerezidentu noguldījumi ir pieprasījuma depozīti – attiecīgi nauda var būt izņemta jebkurā brīdī. Tāpēc bankas arī nevēlas izsniegt aizdevumus uz riskantiem un uz ilgtermiņa peļņu orientētiem pasākumiem, piemēram ražošanas attīstībai.

  2. Paldies, Aleksandr! Šis sabiedrībai arī tālāk liek uzdot jautājumu – kāds ir valdības stratēģiskais aprēķins, veidojot šādu nerezidentu paralēl-pasauli, kas, kad lietas ir labi, dod ļoti minimālu pienesumu Latvijas attīstībai, bet kad lietas iet ne tik labi, tad rada milzu problēmas? Atskaitot komisijas maksas un kaut kādus %, kurus šī apkalpojošā, bet diezgan šaurā industrija saņem, un atskaitot to, ka šīs naudas plūsmas ļauj uzturēt mītu par ekonomikas atkopšanos (šie depozīti audzē IKP), cik ilgtermiņā vērtīga ir šāda profilēšanās?

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s