Latvijas veiksmes stāsts jeb laipni aicināti nodokļu paradīzē

Nesen noskatījos video rullīti, kur cilvēkiem dažādās pasaules vastīs jautā – ar ko viņu valsts varētu būt atpazīstama, ievērojama pasaulē? Ar ko cilvēks gribētu lepoties savā valstī? Atbildes bij dažnedažādas, kombinējot vēlamo ar esošo, un tas mani rosināja domāt, kas tad Latvijai un Latvijā ir tāds īpašs un par ko es gribētu būt lepna.. čaklums, ģimeniskums, kultūra, drošība, paēdusi, dzīvespriecīga dziedātājtauta, dabiskā daba, rupjmaize, Jāņu svinēšana, pirts tradīcijas, eko produkti…?

Skumji, bet vērojot pēdējo mēnešu aktivitātes Latvijas politikas un ekonomikas lauciņā, šķiet, ka valsts man sāk darīt kaunu. Tā vien izskatās, ka slavenais ‘veiksmes stāsts’ tiek būvēts uz idejas kļūt par kārtīgu nodokļu paradīzi.

Dienas bizness šodien publicējis vienlaikus divus rakstus (viens un otrs) par to, kā gaidāmie grozījumi Komerclikumā padarīs neiespējamu noteikt investīciju izcelsmes valsti, piesedzoties ar argumentu par personu datu drošību. Datu necaurspīdība ir viens no galvenajiem nodokļu paradīžu kritērijiem, kurš parasti iet roku rokā ar zemajiem uzņēmumu nodokļiem (Latvijā tie ir 15%, kas ir faktiski zemākais Eiropā).

Fakts, ka nerezidentu noguldīumi Latvijas bankās pārsniedz 50% (pat vairāk nekā Šveicē),  jau vien liecina par to, ka līdzšinējie spēles noteikumi ir gana pievilcīgi un plānotie nodokļu politikas grozījumi tik nostiprinās došanos šai virzienā.

Tad mūsu valsts vīri turpinās stāstīt, kā ieplūst investīcijas valstī, pieaug kredītreitings un tirgus uzticamība Latvijai un kā ekonomika atkopjas un aug visstraujāk Eiropā, taču 1) neviens nevarēs paskaidrot, no kurienes, kāpēc un kam piederīgas investīcijas ienāk, 2) tam būs minimālas saiknes ar vispārējā labklājības līmeņa celšanos vai pat reālo ekonomiku (IKP tiks kāpināts, taču bez tiešas ietekmes uz ekonomiku un, protams, minimālu nodokļu pieaugumu), 2) Latvijai pastiprināsies risks tikt iejauktai dažādās naudas atmazgāšanas, nelegālu līdzekļu realizācijas, slēpšanas shēmās, 3) zināmas probēmas varētu rasties Latvijas reputācijas sakarā (ja tas kādu uztrauc).

Globālajos tīmekļos nodokļu optimizētāji (un, piemēram, vēl viens te) jau berzē rokas, priecājoties par lielisko nodokļu politiku un piedāvājot uzņēmumiem pakalpojumus, kā izmantot šo lielisko iespēju un, paslēpjoties aiz Latvijas likumdošanas plīvura, optimizēt nodokļus un atrisināt visādas citādas naudas problēmas.

Vēl vairāk, šāda tendence padarīt kapitāla plūsmas aizvien necaurspīdīgākas var kalpot ne tikai par ārvalstu kapitāla pievilinātāju, bet tieši vietējo bagātnieku līdzekļu slēpšanas līdzekli. Un tas skumdina vēl vairāk. Ja tā ir apzināta parlamentāriešu izvēle šādi ‘aizsargāt’ vietējos turīgos, ļaujot tiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, tad par kādu pēlēkās un melnās ēnu ekonomikas mazināšanu te var runāt? Par kādu normālu, godīgu, taisnīgu nodokļu iekasēšanu un ekonomikas atkopšanos, valsts attīstību var sapņot?

Oficiāli pēc OECD kritērijiem Latvija netiek klasificēta kā nodokļu paradīze, taču Tax Justice Network izveidotais finanšu slepenības indekss iekļauj Latviju un tas viss pateicoties Komerclikumam un banku darbības regulējumam.

Šī ir katras valsts pašas izvēle, kādu nodokļu politiku tā vēlas īstenot un kādus principus/ vērtības tā vēlas aizstāvēt, taču Latvijas gadījumā man nav īsti skaidrs, kā tas sekmē valsts attīstību un kādā veidā vienu dienu visa tauta, ne tikai tās politikāņi, varēs noticēt skaļi daudzinātajam ‘veiksmes stāstam’.

p.s. kam interesē, mans raksts par ofšoriem plašāk un garāk.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s