“Apstākļiem spītējot…” konferences spožākie momenti

Otrdien, 5.jūnijā, notikušajā Latvijas Bankas rīkotajā konferencē netika uzdots jautājums, vai Latvijā krīze ir pārvarēta un atsākusies izaugsme. Neapšaubot konferences pamatuzstādījumu – krīze ir pārvarēta,  runātāji tika aicināti sniegt vienu argumentu pēc otra, kas ir šī veiksmes stāsta pamatos un kā no Latvijas piemēra var mācīties citas krīzes skartās valstis.

Lai arī man sākotnēji šķita, ka runātāji dziedās tīrā unisonā, arodbiedrību konfederācijas pārstāve bija izcila, pavēršot visu šo diskusiju vienkāršā cilvēka, darba ņēmēja skatījumā un uzdodot ne vienu vien neērtu jautājumu.

No Rimševiča spožākā tēze bija „var nomirt nevis no parādiem, bet no tā, ka nevar aizņemties“, tādejādi akcentējot milzīgo nozīmi labi izskatīties investoru, kredītaģentūru, naudas aizdevēju acīs. Tas gan mazliet rada pretrunu ar pašreizējo kursu uz Latvijas parāda maksimālu samazināšanu. Jo, ja jau parāds nav mirstamā kaite..?

Savukārt zviedru apgalvojums, ka viena no veiksmes atslēgām ir bijusi Latvijas spēja  pieņemt patstāvīgus lēmumus krīzes laikā, ir nu gan klaji meli; par to, kurš diriģēja operāciju „Parexam problēmas“ es rakstīju šeit tieši pirms 3 gadiem. Lai nu kurš, bet zviedri ļoti labi zina, kā lēmumi par Parex pārņemšanu un SVF kredīta ņemšanu tika pieņemti. Īsa atmiņa.

Vairāki runātāji kā būtisku elementu šai veiksmes stāstā atzīmēja sabiedrības atbalstu iekšējai devalvācijai un budžeta konsolidācijai. Kas raksturo šo atbalstu? Protestu neesamība? Aizbraušana? Zemāku algu pieņemšana bailēs zaudēt darbu pavisam? Ļoti nekorekti pret sabiedrību, maigi izsakoties.

Pārsteidzoša bija Swedbank pārstāves atzīšanās, ka Swedbank Latvijā pastiprināja krīzes apmērus, vienlaikus arī norādot, ka bankai nekad nav bijis nodoma pamest Baltijas valstis. Šis ir ļoti interesants aspekts, jo argumentācija – ja neglābs Parex, zviedru bankas var brukt/ pamest Latviju – tika bieži izmantota Parex glābšanas akcijas laikā. Bet, kā redzams un varēja tikt paredzēts, zviedru bankas nekur neliktos. Proporcionāli, Swedbank Baltijas tirgus ienes daudz lielāku peļņu nekā Swedbank Zviedrijā (tā bija vismaz pāris gadus atpakaļ).

Mani ļoti interesē Vilka runā pieminētais Latvijas tipa ‚labklājības valsts‘ modelis, raksturojot ‚vecās‘ Eiropas labklājības modeli kā smagnēju un neiespējamu ilgtermiņā. Būs jāpapēta šī inovācija.

Lagarde teorētiski varētu ienest kaut kādas pārmaiņas SVF politikā un pieejā attīstībai, finansu problēmu risināšanai, bet vēl pāragri spriest. Sākotnēji tā nejauši pasprukušo frāzi ‚saimniekam viņa paša mājās vienmēr ir taisnība“ paneļa vadītāja veiksmīga pārķēra, jautājot, vai mums ir jauns SVF. Lagarde, raksturojot pieeju individuālu valstu finanšu problēmu risināšanā, minēja aspektus, kas ir tieši pretēji tam, kas notiek realitātē. One-size-fits-all ir bijusi tipiska SVF pieeja, balstīta uz pret-cicklisko, antikeinezianisma (Keynesianism) pieeju un ļoti reti konteksts, valsts specifiskie apstākļi ir ietekmējuši SVF pieeju. Vai nu Lagarde mazliet samelojās, vai arī tā ir viņas pārliecība, uz kuras bāzes SVF varētu notikt kaut kādas pārmaiņas.

Sharon Burrow vienīgā apšaubīja ‚veiksmes stāsta‘ veiksmīgumu un uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgākām arodbiedrībām, aizstāvot darba ņēmēju intereses, progresīvā nodokļa, taisnīgāku ienākumu pārdali. Bravo.

Taču, pats šokējošākais, manuprāt bija fakts, ka galveno visas krīzes cēloni – Parex problēmas un lēmumu glābt to ar nodokļu maksātāju naudu – pirmo un vienīgo reizi pieminēja 17:50, 10 minūtes pirms konferences beigām. Absurds. Radās sajūta, ka visa krīze ir bijusi tiešām totālas cilvēku izšķērdības rezultāts, taču tas taču ir skaidrs, ka milzīgais, nepanesamais budžeta deficīta lēciens notika tieši Parex glābšanas rezultātā. “Privatization of gain, socialization of cost” morāle funkcionē bez problēmām.

Advertisements

2 thoughts on ““Apstākļiem spītējot…” konferences spožākie momenti

  1. Pingback: Par atmošanos no komas un kūkām jeb mana runa konferencei, uz kuru mani neviens neielūdza | About all that matters

  2. Un tomēr – pats šokējošākais tomēr ir tās, ka Parex bankai ar Latvijas finanšu krīzi ir apmēram tāds pats sakars kā uz galvas uzkritušam kokosriekstam ar smadzeņu satricinājumu: ja stāvēsi zem kokospalmas, agri vai vēlu tas notiks.
    Ar to gribēju teikt, ka krīzes ir pašreizējās finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. To jau gadus 50, ja ne vēl vairāk, stāsta dažādi cilvēki. Viens no labākajiem izskaidrojumiem atrodams http://www.perfecteconomy.com.
    Sandra, Tu esi gudra meitene un lasi angliski, Tu noteikti sapratīsi 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s