Restorāna “10.Saeimas vēlēšanas” ēdienkarte manā lasījumā

Gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, kuras nereti tiek apzīmētas kā izšķirošas tālakajai Latvijas nākotnei, atmodās mans pilsoniskais atbildīgums un tāpēc veltīju vairākus vakarus, lai izpētītu šo vēlēšanu politisko ēdienkarti un iespējams arī izdarītu savu izvēli. Šoreiz esmu totāli fiziski un arī visnotaļ mentāli ārpus politisko partiju reklāmas telpas, aģitāciju pasākumiem, publiskām debatēm un diskusijām, personīgiem kontaktiem un sarunām par personālijām, idejām, tāpēc mana pieeja šoreiz ir ļoti politoloģiska. Skats no malas caur partiju programmu prizmu.

Partiju programmas, kā runā, pilsoņi reti lasa un varbūt tāpēc dažkārt tās tik acīmredzami liecina par virspusējību un vienkāršu ķeksīša izpildi. Lai gan CVK instrukcija par partiju pieteikšanos vēlēšanām neierobežo iesniedzamo partiju programmu garumu – tieši otrādi, tā kā minimumu min 2 lapas, dažas partijas ir tik kodolīgas, ka 140 vārdos (PLL) spēj satilpināt savu sakāmo. Ne vienmēr kvantitāte nozīmē kvalitāti, taču šajā gadījumā es to vairāk uztveru kā attieksmes jautājumu – vai partija ir spējīga būt konkrēta, ar skaidru pozīciju, prioritātēm, fomulētām vērtībām un mērķiem. Arguments – neviens tās tāpat nelasa – ož pēc augstprātības. Arguments – tas ir īsais variants, bet mums ir izvērstais uz vairākām lappusēm – ož pēc ‚jums viss nav jāzina‘. Arguments – partiju programmām nav nozīme – ož pēc ‚politikas‘ veidošanas medībās un zoodārzos. Ja partiju programmās tiktu ielikts vairāk gaļas un mazāk saldi šķebinošās mērces, iespējams, mēs varētu runāt par politikas alternatīvām pavisam citā saturiskās kvalitātes līmenī.

Pirms es te iztirzāju šī gada ēdienkarti, gribēju minēt divas lietas par šīm vēlēšanām kopumā. Salīdzinot ar iepriekšējām piecām Saeimas vēlēšanām kopš 1993.gada, šogad ir vismazākais partiju skaits – tikai 13. Līdz šim skaits bijis ap 20 (1993 – 23). Tāpēc viens aspekts, kas šīs vēlēšanas izceļ, ir novērojamā konsolidācijas tendence. Palasot vien partiju jeb precīzāk – kandidātu sarakstu – nosaukumus, mēs redzam, ka vairums iekļauj uz ‚vienot‘ balstītus vārdus: apvienība, savienība, vienotība, vienotā. Man ļoti gribētos domāt, ka tas nozīmē ideoloģiski tuvu partiju spēku apvienošanos un līdz ar to efektīvāku politisko darbību, nevis īstermiņa aprēķina laulības uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, lai iegūtu varu.

Par to, cik šīs vēlēšanas ir izšķirošas un cik ļoti tās sodīs tos, kas krietni piepalīdzēja Latvijai kļūt par Eiropas smagāk skarto ekonomiskās krīzes valsti, esmu visnotaļ skeptiska. Būtiski protams ir tas, vai vēlētaji būs ko sapratuši un vai viņi gribēs pārmaiņas, taču pirms iešanas uz vēlēsanu iecirkņiem un izvēles izdarīšanas starp vecajiem un jaunajiem, ir veco politiķu politiskā atbildība. No esošajiem 100 deputātiem 87 kandidē šajās vēlēšanās. Lai arī visi nav vienlīdz mērāmi un sodāmi un kritizējami, izskatās, ka ar pašapziņu te nevienam problēmu nav un neviens neparko nejūtas ne vainīgs, ne ko sliktu izdarījis. Ja aplūko patijas kopumā, tad no 13 partijām septiņas startē ar svaigiem kadriem, kas līdz ar to teorētiski neizslēdz iespēju pilnībā nomainīt piečurāto ūdeni šai politiskajā baseinā (šo visnotaļ precīzo apzīmējumu esmu aizņēmusies no Alvja Hermaņa). Taču kas zina, varbūt atkal uzvarēs teiciens – labāk zināms ļaunums, nekā nezināms labums.

Bet nu, ķeros pie ēdienkartes.

PCTVL (kārtīgs strogonovs)

Vispirms, PCTVL izceļas ar divām lietām – vismazāko latviešu (10%) un vislielāko krievu (45%) skaitu starp partijas kandidātiem, kas skaidri norāda uz krieviskumu kā tās identitātes galveno pazīmi.

Man garšo: nabadzības kā problēmas identificēšana, idejas atbalstīt latgaliešu valodu, korupcijā pieķertiem ierēdņiem aizliegt uz mūžu strādāt valsts pārvaldē, prioritizēt eksporta nozares (par PCTVL ietiektajām prioritātēm gan vēl varētu pastrīdēties), samazināt nodokli mazajiem uzņēmumiem, pārbaudīt kompensējamo medikamentu cenu pamatojamību.

Man negaršo: ideja piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piešķirt visiem nepilsoņiem pilsonību, piespiest ierēdņus runāt ar krievvalodīgajiem krieviski, piešķirt investoriem atvieglojumus (jo mēs zinām, par kādiem investoriem te ir runa), būt lielos draugos ar Krieviju un Baltkrieviju. Un šeit man ir jautājums CVK un Satversmes aizsargiem – vai tas ir loģiski un normāli, ka partija ar anti-konstitucionāliem mērķiem drīkst kandidēt vēlēšanās? Starp vārda brīvību, pilsoniskumu un anarhismu ir liela atšķirība. Šī partija ar savu diezgan skaidri identificējamo auditoriju vēlētāju vidū un ieinteresētajām trešajām pusēm ārpus Latvijas politiskās sistēmas neatlaidīgi cenšas atsākt 20 gadus atpakaļ zaudētu spēli.

Pērles un zili brīnumi: PCTVL uzskata, ka viņu trumpis ir uzticami līderi, godīgi politiķi un kvalificēti eksperti; Latvijas ierēdņi kļūs visdraudzīgākie Eiropā (visnotaļ interesanta ambīcija); līdz 2013. gadam trīs reizes tiks paaugstināts neapliekamais minimums strādājošajiem vecākiem (skaisti, bet ož pēc populisma); attiecības ar ārējo pasauli tiks veidotas, balstoties uz veselo saprātu un valsts ekonomiskajām interesēm (nauda nesmird, ja?).

Vienotība (tvaicēti rīsi ar cetpu laša fileju un spinātu mērci)

Vienotība izeļas ar faktu, ka tā ir visizglītotākā partija – 93% kandidātu ir augstākā izglītība, kas liecina par vērā ņemamu partijas intelektuālo potenciālu un spēju novērtēt izglītības nozīmi valsts attīstībā. Vienortības priekšlikums nodrošināt valsts finansējumu augstākajai izglītībai valsts stratēģiskajās nozarēs varētu but viens no praktiskiem veidiem, kā plaši skandināto zināšanu ekonomikas ideju  pārvērst realitātē.

Man garšo: idejas nodrošināt ikvienam veselības aprūpes pieejamību (lai gan nav skaidrs – fiziski vai finansiāli), ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, aizsargāt latviešu valodu, kļūt par Baltijas līderi, obligāta vidējā izglītība un divas svešvalodas, energoefektivitāte, dubultās pilsonības ideja ilgtermiņā ir tik tiešām nepieciešama.

Man negaršo: programma ‚trešais bērns‘ tik ļoti atgādina bēdīgi slavenās TP uznācienu uz politiskās skatuves 12 gadus atpakaļ; turklāt, arī TP mēģināja padarīt tās līderi par sinonīmu visai partijai (Šķēle = TP, Dombrovskis = Vienotība). Vienvārdsakot, nepatīkamas asociācijas. Un, kad viss izklausās tik skaisti, ka labāk nevar būt, mani pārņem zināma skepse. Izpildot solījumu pilnībā sabalansēt valdības budžetu (pamatojoties uz 2009.gada datiem tas nozīmē budžeta griešanu vēl pa 22%), šajā programmā man pietrūkst realitātes (un atklātības) skarbuma, kas ir neizbēgams.

Pērles un zili brīnumi: plāns četros ieguldīt 3 mljrd LVL ražošanas attīstībā, radot jaunu ražotni katrā novadā (situācijā, kad valsts ienākumi ir 4.5mljrd gadā?)

Ražots Latvijā (cepti kartupeļi ar cūkgaļas kotletēm)

Šī partija statistiski ne ar ko īpašu neizceļas pārējo partiju vidū, izņemot, protams, faktu, ka tā vairāk kā jebkura par primāro mērķi akcentē Latvijas ražošanas attīstību. Man garšo: veselības budžets Eiropas līmenī, tehniskās izglītības attīstība, atbalsts zinātnei, sportam un kultūrai, struktūrfondu reģionalizācija;

Man negaršo: skolotāju atalgojums pēc spējām (un kāpēc ne visu profesiju parstāvju atalgojums pēc spējām un sasniegumiem? Ar ko policists, ārsts vai Latvijas eksporta veicināšanas ierēdnis iekš LIAA vai kādas vēstniecības ir labāks par skolotāju???); masu sporta attīstība (man nav nekas pret sportu, taču netieku vaļā no asociācijas ar 80.gadu beigu fizkultūras aktivitātēm skolā un padomju laiku sporta svētkiem); pretruna starp vēlmi „nepieļaut materiālo vērtību dominanti pār garīgajām“ un partijas fokusēšanos primāri uz ekonomiku, līdz ar to apejot mazturīgo problēmas, valsts un sociālās drošības jautājumus utml.

Pērles un zili brīnumi: Mēs zinām, kas ir Latvijas NOKIA un kā to panākt (es arī gribu zināt, kas ir Latvijas NOKIA! J ); 3 gadu laikā radīt 200 000 jaunas darba vietas valstī (ambīcijas nepajokam); Ekonomikai nav vajadzīga integrācija – attīstītā valstī integrācija notiek automātiski (būtu minējuši kaut vienu attīstītu valsti kā piemēru un tad es labprāt padiskutēt par šo tēmu);

Saskaņas centrs (pelmeņi ar gaļu)

Šī partija is ‚visvīrišķīgākā‘ – tikai 16% no kandidātiem ir sievietes. Turklāt, pretēji varbūt līdzšinējam priekšstatam – tajā kandidē vairāk latviešu, nekā krievu.

Man garšo: centriski kreisā politiskā orientācija, ietverot, sociāli atbildīgu ekonomiku, nabadzības kā problēmas apzināšanu, taisnīgu progresīvo nodokļu sistēmu, prioritāru atbalstu zinātnei, medicīnai un izglītībai.

Man negaršo: Krievijas rēga klātbūtne, runājot par to kā galveno un primāru tirdzniecības partneri un turpmākās Latvijas izaugsmes pamatu. Tik dziļas simpātijas pret kādu valsti automātiski liek uzdot jautājumu par Latvijas politisko un ekonomisko neatkarību.

Pērles un zili brīnumi: „Mēs uzvarēsim šajās vēlēšanās, lai izveidotu profesionālu Ministru kabinetu. Ministru partijas piederība nebūs svarīga“ – no tā es saprotu, ka būs darba sludinājumi avīzēs uz vakantajām ministru vietām ar atklātu konkursu, kārtīgām intervijām utt?

Tautas kontrole (dārzeņu zupa vistas buljonā)

Šī partija ir jauna ar kandidātiem, kas ir iepriekš politikā neredzēti (es vismaz nevienu vārdu neatpazīstu), taču ar visnotaļ stingru un radikālu pozīciju atsevišķos jautājumos.

Man garšo: kristiskā attieksme pret ekonomiskās krīzes vadību Latvijā, kreditoriem (ES, SVF & Co) un viņu (ne)labdabīgumu;

Man negaršo: iedzīvotāju un uzņēmumu nodokļa atcelšana (izklausās pēc plāna kļūt par ofšor valsti, tik – kas tad būs mūsu ienāumu avots un par ko uzturēsim valsti?);

Pērles un zili brīnumi: Saeimas deputātu skaita samazināšana no 100 uz 40 (tad jau arī ministrus vajag samazināt, atstājot kādus 5 vai 6 amatus); mērķis – „taisnīga un spēcīga Tautas valsts, ar vienu no augstākajiem labklājības, izglītības un ekonomikas līmeņiem pasaulē“ (žetons par ambiciozitāti); Nacionālā atkātā tiesa pret noziegumiem, graujot Latvijas ekonomiku (man ļoti interesē, kurus šī partija gribētu tiesāt kā pirmos);

ZZS (biezpiena plāceņi ar medu)

ZZS nu ir vislatviskākā partija – 98% tās kandidātu latviešu valoda ir dzimtā – un sevi dēvē par īstākajiem savas zemes saimniekiem.

Par savām prioritātēm izvirzot tautsaimniecības attīstību, iedzīvotāju sociālo un veselības aizsardzību, izglītību, kultūru, vides politiku, drošību un ārlietas, ZZS sevi iezīmē centriski kreisajā flangā un saucamajos tradicionālistos, atbalstot protekcionismu, proponējot nacionālismu (zeme tikai pilsoņu īpašumā) utml.

Man garšo: neapliekamajais minimums īpašuma nodoklim; atbalsts mazajiem zemniekiem un ražotājiem, vietējā tirgus aizsardzība (es zinu, daudzi šo frāzi uzskata par politnekorektu, taču patiesībā te runa ir par taktiku, kuru lieto ikviena valsts katra savā interpretējumā); fakts, ka programmā tiek piminēti sociāli neaizsargātie, kā arī uzsvērta veselības aprūpes pieejamība; profesionālās izglītības attīstība; drosme paust tik konkrētu nostāju Afganistānas jautājumā, rosinot karavīrus vest mājās;

Man negaršo: „nauda seko skolēnam“ ideja, lai celtu skolotāju algas (jo mazu skolu skolotāji laukos paliks zaudētājos); atkal tas masu tautas sports (un es nesaprotu – ideja ir pretoties aptaukošanās draudiem jeb mums gribas vairāk Olimpiskās medaļas? Ja pirmais, tad, ja katram būtu lauku mājas vai piemājas dārzs, kur reizi nedēļā pavingrināt locekļus, padarot kādus zemes darbus, sports būtu vairāk nekā pietiekami);

Pērles un zili brīnumi: profesionāla māksla visos reģionos (patīkami, ka arī grūtos laikos par kultūru kāds domā); Latvija kā zaļākā valsts pasaulē (ja ZZS nodarbinās visus bezdarbniekus,  apstādot pamestos laukus ar augstas vērtes kokiem, mēs nudien varēsim atkal dziedāt to veco Eolikas gabalu – cik zaļas lapas kokam, tik zaļi paši mēs J ); Latvijas uzņēmējdarbības vide – viena no visaugstākvērtētajām pasaulē (tie uzņēmējdarbības topi, kurus es zinu, parsvarā mēra atvērtību ārzemju investoriem un biznesam kopumā, tāpēc te varētu būt neliela preturna ar ZZS protekcionismu);

Par Prezidentālu republiku (sēņu žuljēns)

PPR ir partija, kurā tikai 5% kandidātu latviešu valoda ir dzimtā valoda un kura ierosina pārmaiņas valsts pārvaldes iekārtā. Lai arī ideja par prezidentālu republiku pati par sevi ir diskutēt vērta, paveroties uz šīs partijas politiskajiem mērķiem, nostādnēm attiecībā uz valsts attīstību, ekonomiku utml, manuprāt šīs idejas realizēšana īpaši šī spēka vadībā un izpildījumā būtu taisns ceļš uz autoritārismu.

Man garšo: nozaru prioritizēšana (lauksaimniecības un pārtikas preču, koksnes pārstrādes preču un produktu, farmācijas, metālapstrādes produktu, tekstilizstrādājumu ražošana, tranzīta pakalpojumi un ienākošais tūrisms); obligāta vidējā izglītība;

Man negaršo: centralizēts lauksamniecības produktu eksports (kas tad nu – gribam atjaunot komunismu?), radikāla importa politika; vēstniecību ekonomisko atašeju atalgojums būs tieši atkarīgs no Latvijā ražoto preču pārdošanas apjoma konkrētajā valstī (tas pats kā ar skolotājiem iepriekš – ja vērtējam, tad vērtējam visus, nevis vienu grupu, ieskaitot prezidentālās republikas prezidentu);

Pērles un zili brīnumi: deputātu skaita samazināšana uz pusi; katrai pretvalstiskai rīcībai ir Vārds un Uzvārds (atriebības saldā garša);

Par labu Latviju (hotdogs ar sinepēm)

PLL izceļas ar lielāko esošo Saeimas deputātu skaitu (24) PLL partiju kandidātu vidū. Šai apvienībai ir vērā ņemama politiskā pieredze, un šajās vēlēšanās tieši šī apvienība būs tas katalizators, kas rādīs, vai vēlētāji domā, analizē un kritiski vērtē lietas, izdara secinājumus. Šīs apvienības programma ir visīsākā – tikai 140 vārdi. Vai te zemteksts ir – lai runā darbi?

Man garšo: Katram kvalitatīva bezmaksas izglītība līdz augstskolai; bezmaksas veselības aprūpe bērniem un pensionāriem (tiesa gan, nezko viņi vaino par to, ka, partijai esot pie varas turpat demit gadus, līdz šim tas nav ticis pienācīgi īstenots?)

Man negaršo: Īslaicīga jaunu cilvēku atbalstīšana, lai veidotos plašs vidusslānis (hmm, es gandrīz varētu saderēt, ka te slēpjas tāda vai citāda speciāla kredītu programma – tad, lai tie, kas vēl nav iegrābušies kredītos, var paspēt to izdarīt, radot sev un valstij ilūziju, ka esi vidusslānis);

Pērles un zili brīnumi: „Ārpolitikā – Latvijas intereses pirmajā vietā“ –vai tiešām te vispār jebkad vajadzētu būt kādām diskusijām kā intereses Latvijas ārpolitka aizstāv???

ATBILDĪBA (skābeņu zupa)

Atbildība ir ‚vecākā‘ partija – kandidātu vidējais vecums ir 52 gadi. Sociāldemokrāti pēc neatkarības atjaunošanas nav spējuši iesakņot sociāldemokrātijas idejas Latvijā tādā mērā, ka tām būtu būtiska nozīme politikā, taču es domāju, ka vaina ir faktā, ka padomju laiki ir samaitājuši mūsu centriski-kreisā virziena izpratni, asociējot to primāri ar krieviskumu.

Man garšo: nodokļu nulles amnestija; regresīvais nodoklis ģimenēm ar bērniem; valsts uzņēmumu neprivatizēšana; 4.6% IKP veselībai līdz 2014 gadam; Atbildība ir viena no retajām, kas runā par vienmērīgu reģionālo attīstību un reģioniem kā tādiem; augstskolu programmu un tautsaimniecības attīstības plānu saskaņošana;

Man negaršo: man ir grūti savienot valsts budžeta konsolidācijas ideju ar visiem labajiem solījumiem par pensijām minimālās algas līmenī, bezdarba mazināšanu, utt.

Pērles un zili brīnumi: līdz 2013.gadam samazināt bezdarbu vairāk nekā trīs reizes (lai kā man tam negribētos noticēt, mans jautājums ir – kādā veidā?)

Daugava – Latvijai (dārzeņu sacepums „Pārsteigums“)

Partijā tikai 56% kandidātu ir augstākā izglītība (56%), kas, salīdzinot ar citām partijām, ir viszemākais rādītājs. Nesen redzētas filozofiski dokumentālas filmas iespaidā par dzīves jēgu un laimi (skatīt vienu no maniem iepriekšējiem rakstiem), es nesteigšos izdarīt pārsteidzīgus un stereotipiskus secinājumus, lai gan kāre ir liela. Zināšanas nenozīmē (dzīves)gudrību un augstskolas diploms negarantē spēju domāt valstiski un tālredzīgi, kā tas būtu it kā sagaidāms no 100 ievēlētajiem deputātiem. Tāču šis fakts zināmas šaubas uzvedina. Bet, lai kā arī nebūtu:

Man garšo: valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda atjaunošana; viesstrādnieku ierobežošana; valsts uzņēmumu neprivatizēšana vai pārveidošana par akciju sabiedrībām; emigrācijas cēļoņu novēršana; nodokļu atlaides ražošanas uzsākšanai valsts depresīvajos reģionos; ieviest paaugstinātu nodokli ienākumiem no spekulatīviem darījumiem ar kapitālu un nekustamo īpašumu, par tā neizmantošanu; sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, veidojot Baltijas jūras valstu bloku ES ietvaros;

Man negaršo: mājokļu īres maksas regulēšana; 75% ES struktūrfondu naudas cilvēkresursu attīstībai (manuprāt, infrastruktūra un uzņēmējdarbības veicināšana ir vienlīdz svarīgas sfēras, tāpēc nepieciešams balanss); ministriju un ierēdņu skaita samazināšana (problēma, es domāju, ir nevis skaitā, bet gan atdevē);

Pērles un zili brīnumi: veselības aizsardzības budžeta palielināšana līdz 7% no IKP (vai es sapņoju?); deputātu imunitātes atcelšana (tas ir kas jauns!); nodrošināt Ministru prezidenta tiesības veikt valsts saimnieciskās pārvaldes vadītāju nomaiņu (Valsts saimnieciskā pārvalde?); „iesaistīties stratēģisko tranzītceļu tīklu ANO un Eiropas attīstības programmās (ūdens transporta ceļa Dņepra-Daugava Eiropas projektā, Rail Baltic projektā) veidojot līdz 15 000 darba vietu uz izpētes laiku un nodrošinot līdz 250 000 darba vietas realizējot projektu“ (šis, manuprāt, ir visdetalizētājais un specifiskākais mērķis kāds vien minēts partiju programmās!); piedalīties ANO akceptētajās akcijās nodrošinot terorisma apkarošanu (vienīgā partija, kas vispār piemin terorismu savā programmā).

Pēdējā partija (pica)

Pēdējā partija izceļas ar savu jauneklību – vidējais kandidātu vecums ir tikai 36 gadi. Un, lai arī no programmas milzu pieredze un politiskais briedums ārā nelien pa visām porām, viņos ir jūtams cilvēciskums, ideālisms un tāds vēl varbūt naivums. Šī bija visinteresantākā partijas programma un lasīju kā tādi epifāniju.

Man garšo: Ministru iecelšana konkursa kārtībā; Valsts panākumu mērauklai jābūt nevis kopproduktam un iztikas minimuma statistikai, bet laimes indeksam – Latvijas cilvēku labsajūtai; interneta referendumi;

Man negaršo: lai kā arī nebūtu, 50% ir populisms – citādā valodā, citādā veidā, taču tonis „nebalsojiet par tiem sliktjaiem viņiem, bet balsojiet par mums labajiem, jo mēs vienkārši esam labi un godīgi un nemelojam“. Dažkārt vienkāršošana ir nepieciešama, taču es baidos, ka valsts pārvalde nebūs tā vieta, kur labi cilvēki ar labiem nodomiem automātiski varēs labus darbus darīt. Lai arī nudien „vislielākās muļķības pasaulē tiek paveiktas ar nopietnu sejas izteiksmi“, valsts pārvalde nav nekāds cirks jokdariem.

Pērles un zili brīnumi: politisko reklāmu aizliegšana; nemelosim!!! (:);

Visu Latvijai – TB/ LNNK – štovēti kāposti ar cūkas ribiņām

Kā jau varētu nojaust, šī ir vislatviskākā partija – 98% kandidātu ir latvieši un savās vērtībās un mērķos ir visnotaļ nacionāli romantiski, etnisko identitāti un piederību Rietumu civilizācijai izvirzot kā centrālo elementu.

Man garšo: Ikvienam latvietim būs tiesības uz Latvijas pilsonību; ģimenēm valsts atbalsts pirmā mājokla iegādei; neapliekamā minimuma celšana atkarībā no bērnu skaita; lauku skolu saglabāšana; kultūras eksports; attālināšanās no krievu ietekmes zonas;

Man negaršo: nespēju atrast īsti ko tādu, kas tiešām nepatiktu. Apzinos, ka te pamatīgā patriotisma deva dara savu, kas pēc būtības ir ļoti subjektīvs un emocionāls nevis racionāls arguments. Viss atkarīgs no stratēģijas: ja konfrontācija ir mērķis, tad šāda pozīcija to panāks.

Pērles un zili brīnumi: Otrā un trešā svešvaloda – ES oficiālā valoda (mājiens ar mietu); mēs mainīsim priekšstatus – latvieši nav upuru, latvieši ir varoņu tauta (nacionālā pašapziņa mums nekad par daudz nav bijusi);

Kristīgi Demokrātiskā savienība (Cēzara salāti)

Šī ir vissievišķīgākā partija. Man grūti spriest, cik liela saistība te ir ar reliģiju un kristīgām vērtībām, taču feminisma virziena faniem šis noteikti būtu labākais kumoss.

Turklāt, šī ir arī vienīgā partija, kas savā programmā atsaucas uz kādu zinātnes pārstāvi, uz kura idejām tiek balstīta partijas programma. Visnotaļ inteliģenta un pārsvarā netipiska pieeja.

Man garšo: pakļaut ārzonās reģistrētos uzņēmumus finanšu kontrolei (jē, mana iecienītā ofšoru tēma); pelnošu valsts uzņēmumu neprivatizācija; progresīvais nodoklis; latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda; nabadzība nevar būt sķērslis izglītības pieejamībai; paaudžu taisnīgums un valsts parāds; sociālā tirgus ekonomika;

Man negaršo: konkurētspējīga veselības sistēma mūsu apstākļos, manuprāt, nozīmē centralizēšanu un veselības aprūpes pieejamības mazināšanu;

Pērles un zili brīnumi: Latvijas ekonomikas starptautiskais audits (ārkārtīgi interesanta ideja!)

Pēcvārds

1)    es nevaru apgalvot, ka nav izvēles iespējas; taču man radās sajūta, ka pa lielam viss ir pa vecam – cīņa nav par idejām, principiem un taktiskiem soļiem, bet gan par personībām, kas norisinās nevis šajās programmās bet reklāmas laukumos. Neticami, bet šogad gandrīz ikviena gluži kā par pienākumu uzskata pieminēt progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu, nodokļu svara pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, ražošanu, veselību, pensijas, latviešu un latgaliešu valodas aizsardzību, korupcijas apkarošanu, bezdarba mazināšanu vai pat teju likvidēšanu. Un tikai retumis atrodu idejas, kas padarītu konkrēto spēku atšķirīgu no citiem. Citiem vārdiem sakot, kartupeļi jāēd būs tā vai citādi; atšķirība varētu būt mērcītē.

2)    Tas, kas man šai ēdienkartē pietrūkst, ir spēcīgāka centriski-kreisā spārna, kas balstītos nevis uz etnisko kreisumu, bet gan ideoloģisko kreisumu un spētu veidot nopietnu opozīciju labējam spārnam.

3)    Ekonomiskās krīzes kontekstā, es domāju, lielākā vertība ir atklātība, taču, zinot kādi sarežģīti lēmumi ir gaidāmi tuvākā pusgada laikā vien, ķīseļupju solīšana plaukst un zeļ. Lai ar tik tiešām optimisms un cerība/ ticība labajam ir pēdējais, ko drīkst pazaudēt, tieši realitātes skarbais vaigs radītu ticību, ka partija apzinās, kāda ir situācija un ko iespējams darīt. Jo lielāki solījumi, jo lielāka vilšanās un riebīgāka pēcgarša, kad solījumi nepiepildās.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s