bezsvara stāvoklis

es nejūtu zemi zem kājām. šķiet, it kā uz mani Ņūtona likums par zemes pievilkšanās spēku (tas taču bija, Ņūtons, vai ne?) neiedarbotos. šoreiz, es domāju, es nelidoju. es kā kuģis dreifēju. it kā ar un tajā pašā laikā bez mērķa. bezvējš. pagaidām ir bezvējš un mainīgs mākoņu daudzums. anticiklonu gan te nesola. bet tas man ļauj ieciklēties uz lietām, ko redzu apkārt. tādā miera, bet tajā pašā laikā – bezsvara –  stāvoklī un no malas skatoties, daudz ko citādāk pēkšņi redzu un sajūtu. un tā es vēroju, domāju, sapņoju, virpinot savas bizes. dažreiz aizvirpinos tā, ka uz pleca sabirst smalki matu putekļi. bet tas tik liecina, cik ļoti iegrimusi domās es esmu. es gan nezinu, vai es šobrīd kaut ko cenšos tā ļoti izdomāt. drīzāk domas kā process ir mani pārņēmušas, lai apdomātu, pārdomātu. vienkārši padomātu. kad uzpūš kāds vējiņš, es nepretojos. pavēršu sevi vēja virzienā un ļaujos aizpūsties. jo kāda gan starpība, kur šai bezsvara stāvoklī es dreifēju. mana iedzimtā ziņķāre gūst jaunas emocijas un iespaidus. mainījušās attiecīgi ir manas ģeogrāfiskās un emocionālās koordinātes. un mainos es. ir atkal par ko padomāt. un iemesls pavirpināt matus. Jo viss ir relatīvs. …izņemot varbūt chardonnay un melno šokolādi.

Advertisements

One thought on “bezsvara stāvoklis

  1. un tā arī kādreiz vajag, jo nejauši pūšot, var aizpūst tur, kur vajag Tev nokļūt.
    ļaujies, Sandra!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s