SVF aizdevuma otrais maksajums

“nākamā starptautiskā aizdevuma daļa Latvijai paredzēta 1,4 miljardu eiro (0,98 miljardu latu) apmērā. 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu) Latvijai piešķirtu EK, bet 0,2 miljardus eiro (0,14 miljardus latu) – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).”

(LETA, 26.jūnijs, 2009)

Jautājums man tāds: ja Eiropas Komisija aizdod 80%, visas runas par to, ka SVF ir vienigais naudas avots krizes novershanai, vairs neiztur kritiku. Ja Eiropas Komisija aizdod lielako dalju naudas, kapec ta nevareja but atsevishkja vienoshanaas ar EK par shadu aizdevumu? Kapec bija jasaistaas ar SVF, kuram nemaz nav tadu lidzeklju, ko dot? SVF kljust par tadu ka starpnieku, kas iekasee procentus un ar saviem conditions isteno savu neoliberalisma politiku un pilda savu lielako akcionaru intereses. Turklat, shi SVF finansialaas palidzibas kapacitate ir neproporcionala tai varai un ietekmei, kada tam  ir uz visu sho strukturalo reformu istenoshanu un budzeta grieshanu. 

Un vel, nesen the Economist lasiju, ka patiesibaa gan stingri inflacijas un budzeta deficita ierobezhojumi ne vienmer nes velamos rezultatus. Ipashi tagad krizes laikaa. Latvijai ir jaspej cinities ar krizi ar budzetu zem 7% budzeta deficita, tachu, piemeram, Lielbritanijai jau ir 10% budzeta deficits.  Tapat, es domaju, tie saucamie Marstrihtas kriteriji, iespejams, ir nekavejoties japarskata, jo principiali tureties pie stingriem noteikumiem ir viens, tachu sho noteikumu logjika ir jau kas cits.

Advertisements

One thought on “SVF aizdevuma otrais maksajums

  1. Mums Latvijā tagad populāri visādi apsaukāt SVF par ļauno briesmoni. Ja atskatāmies nesenajā pagātnē, tad ne jau SVF skrēja pie latviešiem un spieda viņus aizņemties uz šausmīgiem noteikumiem un Godmanis, stūrī iespiests visādi spurinājās pretī līdz tomēr parakstīja tos papīrus.
    Situācija bija tāda, ka naudu vajadzēja, zviedri stūma, ES vilka un LV valdība pati sacerēja lielāko daļu no “reformu” papīra. Ja valdības apņemšanās būtu laicīgi īstenotas, mums nebūtu jūlijā jāgriež pensionāru pensijas un jāatlaiž 10 000 skolotāju. Bet, redz, ļaunais SVF neņēma vērā, ka LV šis ir vēlēšanu gads un ka līdz jūnija vidum neviens negatavojas īstenot parakstītās vienošanās.
    Vēl ļaunais SVF par vēlu apjēdza, ka valstī finanšu uzskaite, kur nu vēl statistika un prognozēšana ir tālu no ES vidējiem standartiem. Tāpēc matemātiskie aprēķini ar 5% deficītu uz papīra izskatījās pieņemami.
    Ai, nu tu jau pati to visu zini. Tāpēc īsti nesaprotu, kāpēc arī Tev no mūsmāju politiķiem pielipusi sērga lamāt Valūtas Fondu.
    Un starp citu, ja pareizi saprotu šī sindicētā aizdevuma būtību, tad tieši tā lomas ir sadalītas – SVF ir ekspertīze par finansēm, Pasaules bankai – par strukturālajām reformām, bet ES piesaista naudu. Tā pat nav ES nauda: viņi iet tirgū, aizņemas un tad ar aizņemto likmi naudu nodod LV.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s