31.maijs

31.maijs. Rīt 1.jūnijs. Tādas savādas sajūtas. Šķiet, tik nesen bija septembris, kad pārcēlos uz UK, un nu – jau vasara. Laiks skrien. Ātri. Pārāk ātri. Sāk šķist, ka netieku līdzi vairs. Un tāpēc ar apbrīnu skatos gadu atpakaļ, kā es skrēju, darīju, gandrīz bez apstājas. Un man pietika 5 stundu nakts miega un paspēju gan nostrādāt padsmit stundu garu darba dienu, gan atpūsties. Likās, ka es laikam skrienu pa priekšu. Bet tagad – viss kaut kā ir savādāk. 

Studiju viens posms ir pabeigts. Esejas nodotas, kas gan nāca ar šausmīgu piepūli un grūtu saņemešanos. Ambīcijas saņemt visaugstāko novērtējumu arī nav ar mani, tāpēc šobrīd pamatā ceru, lai ir nokārtots. Mani kaitina tie striktie noteikumi, kādai ir jābūt esejai. Bez maz – kam kurā paragrāfā jābūt. Es sajūtu sevī dumpinieciskumu pret jebko, kas ierobežo manas izpausmes. Un rakstīt/ darīt kautko pēc sablona – tas nav priekš manis. Nu labi, es varbūt pārspīlēju mazliet, bet akadēmiskās rakstīšanas stila sausums mani neuzrunā. Turklāt, visvairāk mani satracināja fakts, ka, vērtējot iepriekšējā pusgada esejas, daudzi pasniedzēji uzsvaru liek uz struktūru, ne tik daudz uz ideju. Ja man svarīga ir ideja, tad atzīmes dēļ es neiešu koncentrēties uz struktūru. 

2.septembrī jānodod disertācija. Es domāju, ka, pat ja es varētu varbūt to uzrakstīt līdz jūlija vidum, es noteikti to visu marinēšu līdz 1.septembrim. Lai gan vajadzētu censties uzrakstīt pēc iespējas ātrāk, jo tas tomēr tāds slogs, kas mani ierobežo un grauž sirdsapziņu ikreiz, kad es daru kaut ko citu. Par laimi, Universitātes bibliotēka ir tiešām ļoti laba un esmu atradusi daudzas grāmatas par Latviju un Baltijas valstīm 80tajos un 90tajos – tieši tas, kas man vajadzīgs. Turklāt, izrādās, arī akadēmiskajos žurnālos ir daudz rakstu, publikāciju par šo tēmu (un angliski), tā ka – vasara solās būt ļoti akadēmiska un intelektuāla. 

Bet ja runājam par vasaru plašākā nozīmē, īstenībā viss ir lielā, biezā miglā. Nav ne mazākās nojausmas šobrīd, kas un kā un kur un ko. Optimisms gan mani nav vēl pametis, tāpēc ceru, viss sakārtosies. Bet tās būs lielas pārmaiņas jebkurā gadījumā. Ar jaunām mājām, jaunu darbu, jauniem cilvēkiem, jaunu vidi. Bet – dzīve jau ir tas stāsts par (sevis) meklējumiem, sapņiem, izaicinājumiem, sevis pilnveidošanu un pieredzes uzkrāšanu. Tas, kas mani šai stāstā mierina, ir – par spīti visam, man ir Salacgrīva. 🙂

Rudenī, kad ierados šeit, rakstīju par mūsu mājas lokālo seriālu, kurā itālis iemīlējās čehietē un rīkoja scēnas un beigās abi kļuva par pāri. Vakar viņi izvācās. Un beigas šim seriālam arī ir seriāla cienīgas. Itālis ar mani vairs nerunā. Viņš mani ir izdzēsis arī no saviem facebook draugiem. Mums bija strīds. Un mēs gandrīz sakāvāmies. Par ko? Itālis un čehiete maija vidū paziņoja, ka viņi par gāzi aprīļa un maija mēnesī nemaksās, jo esot taču pavasaris/ vasara un siltums mājā ir izsķērdība. Tiesa gan, sākot ar aprīļa otro pusi, kad tik tiešām kļuva siltāk, mēs sākām regulēt siltumu, to ieslēdzot tikai uz laiku, taču viņiem šķita, ka vienalga siltums tiek par daudz lietots. Un, varot taču vilnas zeķes un džemperus uzvilkt, ja auksti. Tā kā sanāk, ka siltumu vajag tikai man un spāņiem, tad viņi nemaksās. Es viņiem jautāju – kāda būs formula, kā mēs tagad aprēķināsim, cik kurš maksās? Rēķinu saņemam par 3 mēnešiem (marts – maijs), taču skaidrs, ka martā siltumu lietojām visu laiku un visi, bet maijā mazliet un kā izrādās, itālim to nevajadzēja. te nevar vienkārši rēķinu izdalīt uz trīs. Turklāt, ja mēs sākam šādi te uzskaitīt visu tik skrupulozi, cik, ko kurš patērē, tad spāņi ierosināja arī pārrēķināt iepriekšējo rēķinu maksu, jo viņi pa šo mācību gadu 2 mēnešus vispār nav bijuši mājā, bet ir godprātīgi samaksājuši savu daļu. Es teicu, ka mums arī jāpārskata tad ūdens rēķina maksāšana, jo es dušā 100% patērēju uz pusi mazāk ūdens nekā itālis. Turklāt, ierosināju, ka es iekasēju arī samaksu par to, ka es kārtoju un nomaksāju visus rēķinus un tīru biežāk nekā pārējie. Čehiete saka, ka viņai nav daudz naudas un viņa grib taupīt. es saku, ka man arī nav daudz naudas, taču varbūt viņa var pamainīt ēdienkarti un pārmaiņas pēc lašu, smalku ēdienu vietā var kādu laiku pārtikt arī no vienkāršakas un lētākas pārtikas. Un itālis var nepirkt tos dārgos ‘muskuļu masas’ audzētājus. Tā redz neesot mana darīšana. Bet es saku – ka viņu dzīves stils nepārliecina mani par viņu patieso vēlmi ietaupīt. Drīzāk, viņi grib ietaupīt uz citu rēķina. Vārdu sakot, mūsu mazā mājas sanāksme pārvērtās reālā skandālā, asā un agresīvā vārdu apmaiņā. Kopš tā laika mikroklimats ir mīnusos un spāņi dzīvo pa savam, es pa savam un itālis ar čehieti arī pa savam. Nu nekas. Bet nu jā, mani šāda sikumainība un egoisms reāli tracina. Un man nav ne mazākās vainas sajūras par notikušo. Trakākais – pēdējais rēķins par gāzi un elektrību būs pēc 2 nedēļām. Ceru, ļoti ceru, ka vācot naudu, mēs neatgriezīsimies pie šīs sarunas. Un galvenais – ka abi kašķīgie ‘nenoziedēs’ un man nebūs viņu vietā rēķins jāmaksā. 

Pagajušajā nedēļas nogalē biju aizbraukusi uz Bath, pilsēta Anglijas dienvidrietumos. Iemesls – džeza festivāls ar pasaules klases mūziķiem. Bija baigi baigi jauki un relaksējoši. Un ir tik grūti atkal saspringt uz lietām un procesiem. Tāds atslābums. Bet varbūt arī nemaz nevajag vienmēr tā skriet un trakot… Nevar saprast.

Advertisements

One thought on “31.maijs

  1. LOL …. 😀 Arī es atcerējos studiju laiku kašķus neskaitāmajos kopīrētajos dzīvokļos, kas pārsvarā arī bija naudas un paikas dēļ 😛

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s