Daži jautājumi Starptautiskajam Valūtas fondam

Man ir daži jautājumi Starptautiskajam Valūtas Fondam (SVF):

1. 27.aprīlī SVF vadošā amatpersona Dominique Strauss-Kahn teica: “I would like to make it clear that we do not put conditions in programs that limit health and education spending. On the contrary, about one-third of Fund-supported programs in low-income countries have targets to preserve or increase social spending. In addition, subsidies and other safety net programs aimed at the poorest members of society are supported by the IMF in many countries.”  (Es gribētu paskaidrot, ka mēs (SVF) NEliekam tādus programmu noacījumus, kas ierobežo izdevumus izglītībai un veselības aprūpei. Tieši pretēji, viena trešdaļa SVF atbalstītās programmas zemu ienākumu valstīs ietver mērķus saglabāt vai palielināt sociālos izdevumus. Turklāt, daudzās valstīs SVF atbalsta subsīdijas un citus sociālās drošības tīkla programmas, aizsargājot nabadzīgākos sabiedrības locekļus.) Arī 23.decembrī  SVF preses relīzē, apstiprinot aizdevuma piešķiršanu Latvijai, tika teikts, ka sociālie izdevumi tiks aizsargāti.

Mans jautājums: uz kāda pamata Latvijas valdība ir spiesta šobrīd apcirpt izglītības, veselības, labklājības budžetu, lai iekļautos SVF noteiktajos 7% deficīta rāmjos, ja SVF publiski ir apgalvojis, ka SVF programmas neietekmē negatīvi valsts sociālo budžetu? Vai man tikai tā šķiet, ka te ir pretruna starp SVF runām un darbiem?

2. Atsaucoties uz 2.aprīļa G20 samita Londonā komunikē, kurā starptautiskās finanšu institūcijas, ieskaitot SVF, tiek aicinātas veikt reformas, lai pārvarētu šo krīzi un nepieļautu līdzīgas nākotnē, – vai šī tradicionālā ‚conditionality‘ pieeja, kas šobrīd tiek pielietota Latvijas gadījumā un kas pēc citu valstu pieredzes pēdējo divdesmit gadu laikā ir pierādījusi neefektivitāti un īpaši dramatisku ietekmi uz nabadzīgāko sabiedrības daļu (ja nepieciešams, sarakstu ar literatūru, kas pierāda šo neefektivitāti, varu sagādāt), ir vienīgais, ko SVF šajā kritiskajā situācijā var piedāvāt? Vai tas neliecina par paša SVF krīzi, mazspēju, bankrotējošā neoliberālismā slīkstošu augstprātību un bezatbildību, nespējot objektīvi novērtēt savu politiku un izdarīt secinājumus? Cik tālu SVF ir ticis ar savām strukturālajām reformām? Varbūt tos G20 solītos US$750 miljardus vajadzēja dot pēc tāda paša principa, kā SVF sola līdzekļus Latvijai?

3. Laikā, kad Latvija, samazina valsts budžetu par 40%, pildot SVF prasības, ASV, kas ir ietekmīgākā valsts SVF, veic pilnīgi pretēju politiku, īstenojot plašu miljardus vērtu ekonomikas stimulēšanas plānu. Vai tiešām abas tik atšķirīgās atbildes reakcijas uz krīzi var būt pareizas? Vai tiešām draudzīgajam SVF un ASV tandēmam būtu nesaskaņots viedoklis šajā jautājumā? (p.s. variet neatgādināt man par Latvijas un ASV atšķirīgajiem ģeogrāfiskajiem izmēriem, iedzīvotāju skaitu utml; paskatiet labāk, kāds ir, piemēram, ASV un Latvijas budžeta deficīts, ārējais parāds utml).

4. SVF politika, iesaistoties Austrumāzijas valstu un Brazīlijas finanšu krīzes novēršanā, ir ļoti līdzīga tai, kas šobrīd tiek īstenota Latvijā. Zinot, ka SVF taktika šajās salīdzinoši nesenajās krīzēs ir saņēmusi daudzu ekonomistu kritiku (P.Krugmam, piemēram) un radījusi plašu anti-SVF vilni gan akadēmiķu, gan NVO un attīstības organizāciju vidū, rosinot fundamentālu reformu nepieciešamību, kāda ir garantija Latvijai, ka netiks atkārtotas vecās kļūdas (aizraušanās ar strukturālām reformām, kam tiešā veidā ir maz sakara ar šī SVF aizdevuma primāro mērķi – nodrošināt finanšu sektora stabilitāti; valsts budžeta izdevumu drastiska samazināšana, tādejādi vēl vairāk pastiprinot recesiju)? Apzinoties, ka Latvijas IKP krīt un kritīs, 7% budžeta deficīta griestu piesaiste šim IKP ir pilnīgi nejēdzīga valsts ieraušana apburtajā lokā, kas novedīs pie nepieciešamības pirms katra kārtējā sagaidāmā SVF aizdevuma maksājuma apcirpt budžetu atkal un atkal, līdz tas spēs tikai samaksāt SVF aizdevuma procentus (gadījumā, ja nespēsim pat parādu un aizdevuma procentus maksāt, SVF labprāt, kā tas ir Āfrikas valstu gadījumā, aizdos). Kā un kurā brīdī šeit SVF sekmēs stabilitāti, noguldītāju un investoru uzticību, valsts konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību???

5. Un visbeidzot, vai SVF arī nav sava bonusu sistēma, kas ‚lielos gudriniekus‘ ievelk mantkārības važās, ar SVF aizdevumiem taisot peļņu sev un saviem kreditoriem?

Advertisements

2 thoughts on “Daži jautājumi Starptautiskajam Valūtas fondam

  1. SVF ir ASV ārpolitikas instruments, kas kalpo lielā biznesa un banku interesēm.
    Strukturālās reformas patiesībā ir veids, kā tiek vājināta valsts, lai to atvērtu ārvalstu investoriem un kreditoriem ar mērķi pārņemt pelnošākās nozares un iedzīt valsti neatmaksājamu parādu jūgā, pie reizes padarot to politiski un ekonomiski atkarīgu no ASV.
    Šo funkciju SVF pilda godam, daudzas Āfrikas valstis, Brazīlija, Argentīna un nu jau arī Latvija tam ir apliecinājums. Tas, ka viņi saka un sola kaut ko citu nekā mēs dabūjam, ietilpst darbības stilā.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s