Financial crisis in the Baltic Sea region

Viens no maniem jaunākajiem rakstu darbiem – Financial crisis in the Baltic Sea region – publicēts Baltijas jūras valstu padomes (BJVP/CBSS) ceturkšņa pavasara izdevumā Balticness

Raksts īsi apskata visu 11 reģiona valstu pašreizējo ekonomisko situāciju, paskaidro galvenos krīzes iemeslus un sekas, kā arī iezīmē galvenos izaicinājumus. 

Raksta pielikumā ir arī apkopojums ar reģiona valstu un starptautisko finanšu institūciju galvenajām finanšu stimulu iniciatīvām, kas vērstas uz reģiona ekonomisko atveseļošanu. 

Raksts ir angļu valodā un laika trūkuma dēļ latvisko tulkojumu piedāvāt nevaru.

Advertisements

6 thoughts on “Financial crisis in the Baltic Sea region

  1. Beidzot var ieraudzīt Tavu seju un kaut nedaudz izlasīt kaut ko, kas Tu par putnu esi…
    😀
    Bet ja nopietni un par rakstu, tad tas ir kā svaiga elpa pret tām pārsvarā juceklīgajām un virspusējām analīzēm šeit iekš Lv. Ļoti patika tas, ka raksts sniedz reģiona skatījumu un salīdzīnājumus un skatu uz savstarpējām ietkmēm.
    Nu ļoti gribētos to redzēt mūsu pašu valodā un kādā mūsu presē/medijā. tas būtu ļoti svētīgi.

    Offt: Ko tu saki par Bernankes prognozēm par gaidāmajio augšupejas atjaunošanos gada otrajā pusē?

  2. vispar jau lietas ljoti atri mainaas, ta ka, iespejams, kad sanaks laika tulkoshanai, reali bus jaraksta jauns raksts, kas attiecas tieshi uz esoshas situacijas aprakstu.

    luk, bet es gan neesmu tik optimistiska par growth kapumu jau shogad.
    kamer nenotiks fundamentalakas izmainjas, tikmer viss, kas notiek, bus regresaa.
    turklat,
    patiesibaa ljoti butisks vispar ir jautajums par pashu sho izaugsmi – growth. man pedejaa laikaaa nacies diezgan interesantus rakstus palasit, kas kritizee growth ka ekonomikas politikas virzitajspeku vai merkkji un sasniegumu meritaju.
    shis raditajs ir tik ljoti attalinajies no realas dzives, no cilveka, ka tas kljust maldinosh, planojot un istenojot ekonomiskas un politiskas darbibas.
    viss shis burbulis pec growth teorijas sanak, ka bija ok. jo burbulis dzina augshaa growth. bet vai tas ir ilgtspejigi un vai tas reali ko dod cilvekam, tas ir cits jautajums.
    un, vel viens aspekts – growth jedziens neatspoguljo razhoshanu, pievienotaas vertibas radishanu.
    ta ka – auzas ir baigas.

  3. raksts izskatās ok, būs jāizlasa, kad nenāks tik ļoti miegs. bet tās salīdzinot ar zviedrijas piedzīvojumiem @ 1990, manuprāt, ziepes būs riktīgas uz gadiem 3-5 toč, jo ne mums tas budžets, ne ražošana, ne eksports. ja nu vienīg neiznīcinās to latu un miers.
    bet nu iespējams tas imf adoptēs LV un aleluja.
    fočenes gan tāds home video;]… bet ja vajag, varbūt labāk tā nekā nekā.

  4. Principā, izaugsme ir obligāti nepieciešama mūsdienu ekonomikas pastāvēšanai: praktiski visa nauda apgrozībā nonāk kā kredīti, kas ir jāatdod ar procentiem. Savukārt nauda procentiem neeksistē, vienīgā iespēja to iegūt ir aizņemties uz nākamo periodu, cerībā ka nākošā perioda peļņa ļaus parādu atdot, vai arī jāizkonkurē kāds cits, lai pēc viņa bankrota savāktu viņa potenciālos ienākumus savu parādu atdošanai. Kamēr šī kredītu sistēma nemainīsies, viss būs pa vecam, tikai uzsvars būs nevis uz ekonomikas izaugsmi, bet konkurentu noēšanu.
    Par cilvēku vainu krīzē es nebūtu tik pārliecināts, jo pārī banka-aizdevējs banka ir noteicošā: tai ir gan finansu resursi, gan zināšanas par finansēm, tāpēc klients tiecas uzticēties bankām, un tieši bankai ir visvairāk jārūpējas, lai klients būtu spējīgs atdot parādus. Ja vien, protams, banka jau iepriekš nav droša par to, ka savus aizdevumus atgūs jebkurā gadījumā, caur nodokļu maksātāju naudu vai ar likumdošanu, kas bankrotējušu aizņēmēju nodod faktiski parādu verdzībā.
    Vienīgā izeja no krīzes un vienlaikus vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu attīstību ir naudas sistēmas reforma, lai nauda apritē nonāk ne caur kredītiem. Naudas galvenā funkcija ir atvieglot preču un pakalpojumu apmaiņu, un šai funkcijai ir jābūt sabiedriski pieejamai, nevis par naudas izmantošanu jāmaksā ar kredītprocentiem.

  5. par naudas sistemas reformas nepiecieshamibu, piekritu. tai ri fundamentalas problemas, kas padara shadas krizes regularas un neizbegamas.
    kas attiecas uz cilveku vainu krizee, – tie ir cilveki. un padomaa – tas bankas – tas tachu nav kaut kadas mistiskas butnes. bankas ir reali cilveki, ar visam vinju interesem, motivacijam, vajibam, tosterona limeniem, ambicijam un dzinjas pec adrenalina.
    un ta risku nenoverteshana gan bankaas, gan starp kreditnjemejiem – ta jau ari ir diezgan, es pat teiktu, dabiska un cilveciska vajiba.

  6. Riska nenovērtēšana tik acīmredzami aplami var notikt tikai tad, ja ir cerības izvairīties no rīcības sekām, ja nepareiza rīcība tiek atbalstīta vai vismaz netiek sodīta.
    Tās pašas bankas: ja valdība garantē viņu aizdevumus, piepalīdzot strupceļā nonākušajām, tātad vairs nav jāsatraucas par zaudējumiem un iespējamu bankrotu, ja kredītņēmēji izrādās nespējīgi atdot ar procentiem. Tātad, avr nesodīti rīkoties bezatbildīgi.
    Kas attiecas uz kredītņemējiem, vairumā gadījumu tie ir cilvēki, kas īsti nesaprot, kā sistēma strādā un tāpēc tic tās radītajai reklāmai.
    Gājiens “Tu pats pie saviem sūdiem esi vainīgs” jeb “blame yourself” ir ļoti iecienīts politiķu attiecībās ar tautu.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s