dažas domas

pavasaris pilnā plaukumā. skaisti jau.  vakar biju aizlaidusi īsā izbraucienā uz Mančesteru (oficiālais iemesls – Mathias Eick kvarteta koncerts; stils – protams, jazz) un tur tad, paklīstot pa ielām, parkiem un veikaliem – pavasaris ir klāt. nepārprotami.dscn1761

Bet, šausmīgi gaidu 18.maiju, kad ir termiņš divu pēdējo eseju nodošanai. Ceru, notiks brīnums un es būšu tās uzrakstījusi un pieņemamā kvalitātē. Pagaidām īsti, ja godīgi, nezinu, kā šis mans plāns varetu realizēties, jo produktivitāte ir tuvu nullei. Nu, es turpinu cerēt, ka mans gara, prāta un emociju stāvoklis nostāsies savā vietā un viss notiksies. 

Jāpastāsta – pirms nedēļas, kad biju Londonā, satikos ar vienu itāli Marco, ar kuru kopā studējām Stokholmā tālajā 2000.gadā. Tātad, nebijām redzējušies 8 gadus. Tiesa gan, nebūtu Facebook, nebūtu arī šīs tikšanās. Interesanti. Vajadzētu mēģināt tā pamazām šādas līdzīgas tikšanās samendžēt, jo ļoti feini tā pēc tik ilga laika satikt cilvēkus, ar kuriem jauki brīži aizvadīti. Bet, lai cik paradoksāli nebūtu, mēs gandrīz sastrīdējāmies. Par ko? Par ofšoriem un izvairīšanos no nodokļiem un biznesa, tipa, optimizāciju. Jo – viņš, pārstāvot kādu franču investīciju kompāniju, brauc te uz Londonu veikt investīcijas visādos projektos un to vajadzībām te dibinat speciālus uzņēmumus, jo te Londonā (konkrēti – City of London) ir nodokļu ziņā izdevīgāka politika utt nekā Francijā, piemēram. Lai arī, domājot par ofšoriem, parasti pirmais nāk prātā – tās mazās palnu valstiņas, faktiski Londona jau arī ir diezgan tuvu tam, varbūt ne tik slepena. Nu lūk. Bet es pavisam nesen uzrakstiju rakstu par šiem ofšoriem un to, kā tie kropļo visu politisko un ekonomisko sistēmu. Un, tā mēs kārtīgi padiskutējām pie limonāžu glāzēm. Beigās gan viņš man piekrita,ka tā slepenība ir jāizbeidz. Un ja tad tās mazās saliņas var konkurēt, pielietojot 0% nodokli, lai viņām izdodas. Nu, un pēc otrā dzēriena jau vairs par politiku nerunājām. Aizgājām dzīvo roku paklausīties. Pārmaiņu pēc no jazz – bija labi. 

un jā, kaut kad pavisam nesen, ar vienu no draudzenītēm runājot, aptvēru, ka labākais, ko es šobrīd savas valsts labā varu darīt, ir nebraukt uz turieni atpakaļ kādu laiku. Jo, ir divi varianti: 1) vai nu es kādam atņemšu darbu; 2) ai nu valstij bus man jamaksā kaut kāds pabalsts, pat ja tikai simbolisks, ņemot vērā pēdējās ziņas. Tā kā es savu valsti mīlu, tad tā arī mēģināšu darīt. Lai dzīvo Latvija!

Advertisements

8 thoughts on “dažas domas

  1. Patīk Tavi pieraksti – kaut kas pretējs manam slinkajam īsajam stilam, vairāk garāki un analītiskāki. Iespējams, ka subjektīvi, bet šķiet internetā tādu nav īpaši daudz.
    Patiktos, gan ja būtu arī kāda saitīte, kur būtu informācija par autoru (Tevi)!
    Kaut gan nojaušu, ka Tev varētu būt kāda saistība ar Egleskoku.
    😉

  2. 🙂 o, paldies paldies!!!
    stils – nu ja, tads nu viņš man ir.
    bet hm, runajot par ipashu info par autoru jeb mani, apdomashu… varbut bus kaut kas tads jasagatavo. Garsh un analitisks stasts par sevi. Lai gan, vai tad par mani nerunaa tie visi pieraksti?

    🙂 , bet sasmejos, ar Egleskoku saistibu man nekadu nav, iznjemot to, ka bija viens vinja raksts, kas izproveceja mani ielaisties ar vinju ljoti garaa un ilgaa diskusijaa par virieshu/sievieshu temu. 🙂 vispar, nepabeidzam jau to sarunu 🙂

  3. Ou, tas ir burvīgākais pēdējā laika teiciens: vislabākais kā es varu savai valstij palīdzēt, ir nebraukt uz turieni. Tālāk jau katrs pats var skaidrot, kāpēc. Tu redz iežēlojies par valsts budžetu, kāds cits varbūt citādāk atbrauktu un nenoturētos iemest ar akmeni pa MK logu:)

  4. teoretiski, patiesibaa es ari neesmu talu no taa, lai iemestu MK logaa akmeni (lai gan, vispar ja ta padomaa – taisnigak butu to akmeni iemest, teiksim, Kalvisha kunga auto logaa), bet redz ari tad – bus robs budzhetaa, jo logs bus jamaina, lieki terinji…

  5. jūs tik lūgtum nekļūdaties tajos logos, savādāk valstij sandras bezdarbnieka pabalsta vietā būs man slimības lapa jāapmaksā
    bet, ja nopietni, tad šitāda akmeņu mētāšana un līķu galvu staipīšana ir muļķīga. gan no teorētiskā, no prakstiskā, no lietderības un jebkāda viedokļa. tiešām jums to gribas?

  6. merkjis jau nebutu likji. tas tik taa profilaksei, lai pabaidaas drusku tie, kas parak pieradushi rebes taisit uz valsts rekjina.
    Man pirms paris dienam attistibas/ politiekonomikas pasniedzejs teica – ja te ir viena lieta, kas mums ir jasaprot, izstudejot kursu par attistibu, Afriku politekonomiskaa griezumaa, tad tas ir fakts,ka taisniba neeksistee.

    Bet, par spiti tam, man to taisnibu gribas atrast un shai Kalvisha un logu sishanas kontekstaa – es domaju sabiedribas apatiskums ari nav risinajums. Agresivitate nav tas pats kas vardarbiba, ta ka – es par nevardarbigu agresivitati profilaktiskos nolukos, pieljaujot simboliskus mantiskus zaudejumus tiem, kuru riciba un lemumi ir radijushi ilgterminja socialus, moralus un ekonomiskus zaudejumus visai 2miljonigajai+ tautai.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s