aizvērti aizkari, fokuss un 24 olas

man laikam trūkst kaut kādu vitamīnu. šausmīiiiigi grūti no rītiem piecelties. tik ļoti iepaticies pagulēt un it kā jau pat nekas neliedz to darīt, jo ir taču brīvdienas. nekādu pienākumu, piemēram, plkst. 9.00 būt uz semināru, iet uz kaut kādu grupu darbu vai tamlīdzīgi. un es guļu. modinātājs vakaros tiek uzlikts ar domu, ka nākamajā rītā nu gan es celšos kārtīgi, nu tā, ap 07.30am. Bet šī apņēmība momentā izplēn, kolīdz tajos 07.30 modinātājs nozvana. es to nospiežu un guļu tālāk, jo parasti ir kāds līdz galam neizsapņots sapnis vai vienkārši…. man tā patīk pagulēt….

bet nu jā, tiklīdz esmu atmodusies, aukstā ūdenī apmazgājusi acis, izdzērusi lielo kafijas krūzi un apēdusi savas dienišķās siera un apelsīnu marmelādes tostermaizes, es atgriežos savā ikdienā, kas man jau 3 nedēļas saucas – multinacionālo naftas kompāniju loma Āfrikas naftas-valstu attīstībā: komerciālā rentabilitāte, korporatīvi sociālā atbildība un beyond. Jā, piekritu, tēma ārprātīga. Bet, neskatoties uz to, es ar šo ārprātu tā arī aizvadu šīs dienas tagad. 🙂 Šī ārprāta dēļ pamesta novārtā blogošana, bet nekas, esmu sapratusi – ka tomēr svarīgi ir koncentrēties. Tāda lēkāšana pa simpadsmit lietām, tēmām, nodarbēm un interesēm tomēr baigi izsit no līdzsvara. Un man jau patīk tā pamatīgi. Tā ka es tagad esmu nofokusējusies. 🙂  Un sēžu, caurām dienām un meditēju pie grāmatām, rakstiem, plāniem.. Lai nekārdinātu sevi, aizvelku istabā aizkarus, lai neredzu to pavasari, kas ārā aiz loga, un neļaujos tam. Fokusss. 

Otrs mans prioritārais fokuss blakus naftas tēmai ir nosacīti kārtējais sociālantropoloģoiskais pētījums, kura mērķis būtu noskaidrot, kādas ir Austrumeiropas pilsoņa ar 6+ gadu darba pieredzi valsts sektorā nodarbinātības iespējas UK. Pētījums būs balstīts uz kvalitatīvajām, case study metodēm. Šī pētījuma rezultāti būs, cerams, pieejami jūnijā. 

Un, jā, mana trešā interese – Londona. Rīt turp atkal braucu. uz pāris dienām saelpoties metropoles gaisu. Lai arī Leeds nav nekāda mazā un nepatīkamā, man laikam vajag to lielpilsētas bruģi, auru, steigu, ātrumu, ‘viss notiek’ sajūtu, cilvēku pūļus, Temzas tiltus, ķīniešu kvartālu, Soho, un visu to kultūru un iespējas, kas tur ir.. 

Un, ak jā, ir takš pienācis pavasaris. Es gan, atzīšos, to ceru tagad tā pamatīgāk Londonā izbaudīt, jo te, kā jau es iepriekš minēju, – līdz šim cenšos to ignorēt. Savtīgu iemeslu dēļ. Tas ‘naftas’ fokuss man jāpabeidz līdz aprīļa beigām, jo – tad es ķeršos klāt vēl ārprātīgākam fokusam – IMF politika finanšu krīzes laikā – Latvijas piemērs jeb kāpēc IMF nemācās no savām kļūdām. Ar šo es noteikti arī publiski padalīšos.  Tā teikt, skaidrība jāievieš. Un ar steigu.

Un ar Lieldienām bija smieklīgi. īsi sakot, nekādu Lieldienu nebija man un nekas jau smieklīgs arī. Bet, ja tā garāk, tad – veikalā nopirku olas (vispār, tā kā es te kaut kā neesmu pasākusi ēst olas, tad šis pirkums pats par sevi jau man likās pietiekami neikdienišķs un īpašs notikums). Turklāt, 24 olu iepakojumu!!! Jo, bija baigā akcija pa lēto. 2.5 mārciņas jeb 2 Ls. kas sanāk diezgan lēti. nu salīdzinoši. Man tā vismaz liekas. Nezinu, cik tagad Latvijā olas maksā? Nu vārdu sakot, doma bija krāsot. Bet kad it kā vajadzēja krāsot, likās – nu, ko es ākstīšos un laiku tērēšu un priekš kam un jēga kāda. Tā nu es par godu tām 24 olām (vispār nezinu, diezgan jau neprāts bija pirkt tikt lielu iepakojumu…) sataisīju krabju salātus, kur šoreiz laikam pamatbāze bija nevis krabji, nevis rīsi, bet olas. 🙂 Nu tā. saēdos olas ritiīgi. tiesa gan, nekrāsotas. bet labi novārītas gan. 🙂 Bet nu visas jau nesataisīju tajos salātos. Tagad manas brokastis kādu laiku papildinās olas. 🙂

Advertisements

7 thoughts on “aizvērti aizkari, fokuss un 24 olas

  1. 🙂 beidzot varēsi ķerties pie kārtīgām english breakfast, izmantojot olas, nav ko tur niekoties gar maizītēm!
    Starp citu, es arī Lieldienas aizvadīju bez olām, nokrāsoju, bet nepagaršoju (bijām ciemos, visas palika tur). Toties vēderā atzīmējos ar vaļa gaļu.
    Lai dzīvo tradicionālo lietu netradicionālie (at)risinājumi!

  2. 🙂 ooo, bet valja galja, tas jau pavisam ekskluzivi. 🙂
    bet es esmu atkal tikusi pie druscinjas latvieshu rupjmaizes!!!!! kada laime, kads prieks!!

  3. Sandra! Baigā apņēmība Tev!!! Tie topiki ir graujoši! A may be opozīcija Latvijā Tevi pēc tam gribēs kontraktēt, ja tas aizņēmums beigu galā būs nokārtots kā raksta “Diena”. Bet mani laikam vairāk ziņa par sivēnu iepirkšanas popularitāti priecēja kā par aizņēmumu..

    Lai Tev fokusēts fokss fokusētam laikam! 😉

  4. izklausās pazīstami par to ilgo gulēšanu, siermaizēm (gan bez marmelādes), aizkaru aizvikšanu etc;] pats arī pēdējās divas dienas sēžu dzīvoklī, ignorēju pavasari un mēģinu uzrakstīt mba darbam kaut ko par krīzi un ko varētu mācīties LV no SE krīzes 90os. tagad vajag uzcept timeline par šībrīža krīzi @ LV… varbūt ir kādi ieteikumi, kur kaut kas pusgatavs atrodams?

  5. hm, tadu hronologisku parskatu par krizes veidoshanos un attistibu LV nekur gan neesmu manijusi. es droshi vien skatitu diena.lv arhivu. un faktiski jau sakums ir Parex. tad attiecigi IMF aizdevums un to ta izrietoshaas sekas, veidojot budzetu utt.

    bet, ja man vienaa teikumaa jaatbild, ko LV var macities no SE, tad – nenjemt no IMF aiznjemumus.
    IMF tagad reali sho krizi uzvara. pilnigi absurdi, ekonomiski nepamatoti un sen ar piemeriem iz nesenas pagatnes pierada shadas politikas pieejas/fishkas nepareizibu un negativaas sekas.

  6. Un SE riktīgi lepojas ar savu piegājienu, kā tika ārā no krīzes.
    Tostermaizi ar marmelādi varētu pamēģināt arī es, bet piparmētru tēja no Latvijas beigusies jau sen .
    balss no Zviedrijas, tā teikt ;-))

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s