Ofšoru saldās indes garša

Neslēpšu prieku, kas mani pārņēma pāris dienas atpakaļ, uzzinot par Lihtenšteinas, Andoras, Šveices, Austrijas un Džersijas salas gandrīz vienlaicīgiem paziņojumiem – piekrist informācijas apmaiņai par ārvalstu banku klientu kontu apjomiem un darījumiem, kuri citā valstī tiek turēti aizdomās par izvairīšanos no nodokļu maksājumiem vai tiešiem nodokļu pārkāpumiem. Lai arī šie paziņojumi nepieliek punktu ofšoru, ārzonu jeb nodokļu paradīžu praksei (šī informācijas apmaiņa varētu mazināt, bet ne pilnībā izskaust nodokļu nemaksātāju filigrāno manevru iespējas), šo piecu jurisdikciju apņemšanās lauzt stingro banku klientu datu aizsardzības tradīciju ir cerību stars uz caurspīdīgāku, taisnīgāku globālo finanšu sistēmu.

Lai arī starptautiskās sabiedrības prasības par caurspīdīgāku finanšu sektoru un informācijas apmaiņu gadījumos, kad ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļiem vai ārzonu izmantošanu nelegālos, kriminālos nolūkos, tiek uzturētas jau no 1998.gada, kad OECD uzsāka kampaņu pret kaitnieciskiem nodokļu režīmiem jeb nodokļu paradīzēm/ ofšoru centriem, tikai tagad ir izdevies piespiest visas nodokļu paradīzes sadarboties, kuras līdz šim attaisnojās ar starptautisko nodokļu režīmu brīvo konkurenci un savām suverēnajām tiesībām noteikt savas valsts/ jurisdikcijas iekšējo ekonomisko politiku.

Diez vai reputācija, kuru jau vairākus gadus OECD centusies iespaidot ar ‚ofšoru melnajiem sarakstiem‘, ir tā, kas lika mainīt šo piecu, visnozīmīgāko ofšoru attieksmi. Iespējams, daudz lielāku spiedienu ir izdarījis, pirmkārt, Obama, kurš jau vairākus gadus pirms ievēlēšanas prezidenta amatā ir aktīvi iestājies pret ofšoriem (viņš bija viens no „Stop Tax Haven Abuse act“ virzītājiem) un šogad jau kā prezidents ir nācis klajā ar visai draudīgiem paziņojumiem, piesolot sankcijas pret ofšoriem, tām atsakoties sadarboties. Otrkārt, gaidāmā G20 sanāksme Londonā aprīļa sākumā paredz dienas kārtībā jautājumu arī par aktīvaku cīņu pret ofšoriem (tādejādi atzīmējot to lomu globālās ekonomiskās krīzes izraisīšanā), pārejot no moralizēšanas jeb ofšoru reputācijas bojāšanas (kas, kā redzams, līdz šim nestrādāja uz visiem ofšoriem) uz jau konkrētākām un daudz  taustāmākām sankcijām.

Treškārt, pasaules finanšu krīze ir viennozīmīgi ietekmējusi arī šo ofšoru finansiālo stāvokli, kur šo ofšoru izolācija, slepenība ir tās padarījusi īpaši jūtīgas pret satricinājumiem starptautiskajos finanšu tirgos, tāpēc lēmums sadarboties, iespējams, ir pieņemts krīzes seku, ne tik daudz anti-ofšoru kampaņas rezultātā.

Ofšori ir mūsdienu globālizētās finansu sistēmas izlolotie saldie, bet indīgie augļi, kuri gluži kā nikotīns lēnām, bet nenovēršami nogalina veselīgo organismu. Tā vietā, lai vienkārši novērstu organisma bojāeju un pārtrauktu lietot šos augļus, tiek ieguldīti milzu līdzekļi, lai pārliecinātu, ka šo augļu kaitniecība organismam ir nekas, salīdzinot ar tā eiforisko garšu. Vai tad, piemēram, Marlboro Light vairs nav cigarete un tā nebojā plaušas, pat ja tur ir samazināts nikotīna daudzums?

Ofšoru pamatproblēma nav zemie jeb nulles nodokļi, kurus tik ļoti aizstāv ‚efektīvie uzņēmuma nodokļu stratēģiju plānotāji‘ un neoliberāļi kopumā, kas iestājas par globālu un brīvu konkurenci, ieskaitot nodokļu politiku. Pamatproblēma ir šo ofšoru slepenība, to likumdošanas un administratīvo nosacījumu necaurspīdība, nesadarbošanās informācijas apmaiņā un faktiski nulle intereses un atbildības par piesaistīto klientu nu to līdzekļu izcelsmi un legalitāti. (Kāds anti-ofšoru aktīvists reiz ofšorus salīdzināja ar autostāvvietu īpašniekiem – ofšoriem, ne vairāk kā šo autostāvvietu īpašniekiem rūp, ar cik tīru vai netīru naudu auto īpašnieki norēķinās par mašīnas novietošanu stāvlaukumā.)

Un, šeit ir vislielākā ofšoru aizstāvju pretruna – aizstāvot brīvu, atvērtu globālo tirgu, tiek akcentētas tiesības uz konkurenci, bet ignorēti šīs slavinātās konkurences atkātības principi.

Anti-ofšoru kampaņā bez OECD zināmā kapacitātē ir iesaistījusies arī ES, ANO, SVF, G-7-8-20, daudzas nevalstiskās organizācijas (Tax Justice Network, Christian Aid, Oxfam, Global Witness etc), taču, ņemot vērā nianses, kā viena vai otra definē ofšorus, šobrīd ofšoru/ nodokļu paradīžu statusā ir ‚ieceltas‘ apmēram 80 valstis/ jurisdikcijas (starp citu, tai skaitā arī Latvija, kuru ASV pirms pāris gadiem iekļāva vienā no saviem ziņojumiem par ofšoriem un to ietekmi uz ASV ekonomiku).

Lai arī pamatā tās ir mazas palmu un saules pārpilnas salu valstis, to ietekme uz nacionālo valstu ekonomikām ir milzīga. Ir aprēķināts, ka kopējā aktīvu vērtība ofšoros svārstās no 1.7 – 11.5 triljoniem dolāru, kas nozīmē, ka uz nodokļu izvairīšanās rēķina pasaule ik gadu zaudē aptuveni 175 miljardus dolāru, kas netiek iekasēti nodokļos. ASV vien ik gadu zaudē aptuveni 100 miljardus dolāru gadā, Lielbritānija – 33 miljardus GBP, Vācija – 23 GBP miljardus.

Nekas cits kā šo ofšoru slepenība aizvilina līdzekļus no tradicionālo valstu nacionālajiem budžetiem, tādejādi sekmējot masveida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Īpaši būtiski tas ir jaunattīstības valstu gadījumā, kad lielie uzņēmumi vai koruptīvā elite var brīvi slēpt savus gan legālos, gan koruptīvi, nelegāli iegūtos līdzekļus ārzonā. 1999.gadā Šveicē vien glabājās 20 mijlardu vērti Āfrikas līderu aktīvi.

Turklāt, kā vēl, ja ne caur ofšoriem, varētu atmazgāt līdzekļus, kas iegūti, tirgojoties ar nelegālām precēm, un nodrošinātu teroristu, ieroču tirdzniecības, mafiju aktivitātes.

Taču daudzu izmeklēšanu nonākšana strupceļā ir tieši šo ofšoru slepenība un atteikšanās izpaust jebkādu informāciju par to klientiem.

Taču šis stāsts par ofšoriem ir kaut kas vairāk par izvairīšanos no nodokļiem un dažādu nelegālu darbību piesegšanu ar ofšoru slepenības un neaizskaramības plīvuru.

Ofšori izaicina 1648.gadā radīto, tā saucamo, Vestfālijas nacionālo valstu konceptu, destabilizējot valsts un tās pilsoņu attiecības. Ofšori, brīvi tirgojoties ar pilsonību (piemēram, Saint Kits & Nevis un Dominika piedāvā ‚citizenship-for-investment‘ programmas, Belizas pilsonību var iegādāties par nieka $ 50 000 un The Economist žurnālā regulāri var lasīt sludinājumus par iespējām nopirkt pilsonību), diskreditē pilsonības konceptu un jēgu, pilsoņa un valsts savstarpējās tiesības un pienākumus. Turklāt, bīstami plašā ofšoru praktizēšana liek uzdot jautājumu, kas tad ir nodokļi, kam, par ko un kāpēc ir jāmaksā. Ofšori kropļo nodokļu politikas sociālekonomisko un legālo nozīmi, radot neleģitīmas alternatīvas juridisko un privāto personu ‘sociālajam līgumam’ ar valsti. Ārzonas noņem savu ārvalstu klientu formālo atbildību pret valsti, kurā tie operē un pelna, taču tās tai pat laikā arī neuzņemas nekādu atbildību par šiem klientiem (dažviet, šiem ārvalstu ofšoru klientiem ir pat aizliegts veikt jebkādu saimniecisko darbību pašos ofšoros, tādejādi pasargājot savus vietējos uzņēmumus), izņemot viņu datu aizsardzību. 

Starptautiskās mutlinacionālās kompānijas, bankas (Citi grupai vien Kaimanu salās bija 90, bet bēdīgi slavenajam Enron Kuku salās bija 692 meitas uzņēmumi!!!!) un pasaules turīgākie cilvēki ir vistipiskākie ofšoru klienti, kas faktiski lauž ‚līgumu ar valsti‘, nemaksājot tai attiecīgu nodevu par valsts gādāto drošību, infrastruktūru, stabilitāti, cilvēkresursiem, sociālajiem pakalpojumiem utt. Turklāt, šīs globālās finanšu krīzes kontekstā, kad ir skaidrs, ka tieši šīs pašas visturīgākās juridiskās un privātās personas ar savām manipulācijām finanšu tirgū un ārkārtīgi sarežģītajiem finanšu instrumentiem un oficiālajām adresēm ofšoros ir šo krīzi izraisījušas un/ vai veicinājušas, krīzes seku novēršanas atbildības uzgrūšana uz nodokļu maksātāju pleciem ir vairāk nekā absurda un netaisna.

Raugoties uz šo no Latvijas skatupunkta, manuprāt, ir būtiski, ka Latvija savu iespēju robežās atbalsta esošās un turpmākās starptautiskās iniciatīvas, kas vērstas uz ofšoru prakses ierobežošanu un izskaušanu (ieskaitot pašas Latvijas nodokļu politikas sakārtošanu), jo – tas varbūt it temats jau citam rakstam – domāju, nevienam nav ilūziju par to, ka šie ofšori – saldie, bet indīgie augļi ir iekārdinājuši ne vienu vien pašmāju politiskās un ekonomiskās elites pārstāvi un neskaitāmus uzņēmumus (pat strauji augošā draugiem.lv portāla 10% kapitāldaļas pieder Belizā reģistrētam uzņēmumam “Weton Style Limited”!) ar noslēpumainību, beznodokļu režīmu un finansiālo neaizskaramību.

Šodien, kad Latvijas budžets tiek apcirpts, upurējot pat tik vitāli būtiskas sfēras kā izglītība un veselības aprūpe, iespējams, vērts padomāt, cik miljoni vienkārši paslīd garām budžetam un tiek pasargāti ofšorā, bet kas šodien ir nepieciešami vairāk nekā jebkad. 

Papildinājums.

 

Nodokļu paradīzes un ofšori: Andora, Antigva un Barbuda, Apvienotie Arābu Emirāti (Dubaja), Aruba (Nīderlandes pakļautībā), Austrālija, Austrija, Bahamas, Bahreina, Barbadosa, Beļģija, Beliza, Kuku salas (Jaunzēlande), Kostarika, Kipra, Dominica, Īrija (Dublina), Francija, Grieķija, Grenada, Honkonga, Ungārija, Islande, Izraēla (Telaviva), Itālija (Campione, Trieste), Koreja, Malaizija (Labuana), Latvija, Libāna,

Libērija, Lihtenšteina, Luksemburga, Makao (Ķīna), Maldīvu salas, Malta, Māršalu salas, Maurīcija, Montserrata (..), Nauru, Nīderlande, Antiļu salas (Nīderlande), Niue (Jaunzēlande), Palau, Ziemeļu Marianas salas, Palau, Panama, Portugāle (Madeira), Krievija (Ingušija), Samoa, Sanmarino, Santome un Prinsipi, Seišelu salas, Singapūra, Somālija, Dienvidāfrikas republika, Spānija (Melilla), Senkitsa un Nevisa, Sentlusija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Somija (Ālandu salas), Šveice, Zviedrija, Taivāna, Tonga, Turcija (Stambula), Urugvaja, ASV Virdžīnu salas, ASV (Ņujorka, Nevada, Delavera, Alaska), Vanuatu, Vācija (Frankfurte).

Plus Lielbritānijas apvienotās karalistes pakļautībā/ pārvaldībā esošās jurisdikcijas (Anguilla, Bermuda, Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Gibraltārs, Gērnsija (Sark un Alderney), Menas sala, Džērsija, Turks un Caicos, Londona (City). 

Advertisements

6 thoughts on “Ofšoru saldās indes garša

  1. Apsveicu ar blogošanas uzsākšanu Dienā! Labi uzrakstīts un tā odziņa par draugiem.lv forša. Tikai priekš bloga drusku par garu. Veiksmes!

  2. Tu drosi vien doma ESAO (latviski), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), vai ne? EDSO jeb OSCE (angliski) man skiet ar ofsoriem nenodarbojas. Vini jau vairak regule konfliktus valstis, kuram lidz ESAO vel talu …

  3. 🙂 jā, Tali, bez odzinjam rakstam nav garšas.

    bet, Anitra, jā, Tev taisniba. protams, tas ir OECD. tiks labots.

  4. mazliet publiskāka diskusija par šo -http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/sandra-martinsone/ofsoru-salda-indes-garsa-2009-03-16-1

  5. Sandra!
    Paldies par rakstu! Vel viens Tavs gaismas stars manai apgaismiibai 😉
    es lasiju 2 reizes + loti interesanta diskusija DIENA.
    Interesanti viedokli komentaros paradas.

    Lai Tev iedvesma rakstiit arii taalaak!
    Sintija

  6. Pingback: Latvijas veiksmes stāsts jeb laipni aicināti nodokļu paradīzē | About all that matters

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s