Skats uz pasauli no Venecuēlas.

Vakar Universitātē ar vieslekciju viesojās Venecuēlas vēstnieks Lielbritānijā, DR SAMUEL R MONCADA A., kurš ir absolvējis gan Oxfordu, gan pabijis Venecuēlas izglītības ministra amatā, sarakstījis vairākas grāmatas utt. Mūsu studentiskajā neformālajā atmosfērā vēstnieks mēģināja kliedēt tumšos mākoņus pār Venecuēlas un visas D-Amerikas tēlu, kas īpaši, protams, aktualizējies pēc Venecuēlas prezidenta termiņu limitu atcelšanas (prezidents var atkārtoti kandidēt uz amatu cik vien vēlas, ja vien tauta viņu ievēl). 

šī lekcija man atgādināja par demagoģijas spēku, uz kā balstījās PSRS, uz kā balstās Rietumu liberālisms un uz kā balstās Venecuēlas komunisms (interesanti, pats vēstnieks brīžam ļoti variēja, definējot savas valsts režīmu – demokrātiskais komunisms, 21.gadsmita sociālisms, Dienvidamerikas demokrātija utml). 

Bet, spilgtākās tēzes no viņa uzstāšanās:

Demokrātija nav kaut kas universāls – ASV un D-Amerikā tai var būt dažādas nozīmes.

Ja demokrātija ir cita valstiska subjekta suverenitātes respekts, tad kā demokrātija skaidro un attaisno  79 militāros iebrukumus, kurus 20.gadsmitā ASV ir īstenojusi D-Amerikā?

ņemot vērā pašreizējos naftas ieguves apjomus, Venecuēlā ir apzināti naftas krājumi nākamajiem 200 gadiem! (kā zināms, Krievija, Tuvie austrumi tieši ziņo par apzināto naftas resursu apsīkšanu jau tuvāko 30-40 gadu laikā). šis fakts viennozīmīgi palielina Venecuēlas globālo ‘svaru’ un manevra iespējas starptautiskajās attiecībās. Viņi to apzinās. 

Rietumiem patīk dubultstandarti. Piemēram, Venecuēlas naftas (valsts) uzņēmums maksā 70% nodokli. Rietumi to dēvē par komunismu un uzskata, ka šādi nodokļi neveicina ekonomisko attīstību. Lielbritānijā šāds pats līdzīgs naftas uzņēmums maksā 70% nodokli, taču tur šis uzņēmums  ir ‘zaļs’, viticamāk arī ‘socially responsible’ un tur šo nodokli attaisno ‘klimata pārmaiņu’ politika. Ar līdzīgu pieeju tiek atbildēts arī uz korupcijas problēmu Venecuēlā. Ja piemēram Chavez iedod savai tantei miljonu dolāru, tā ir korupcija. Bet – ja Lielbritānijā – valdība (partija) piešķir n-tos miljardus mārciņu bankām (reāli – naudaskāriem, bet neapdomīgiem privātuzņēmējiem), tad tā ir nevis korupcija, bet gan ekonomiskās krīzes risināšana. Re kā, bail-out, sanāk, ir masveida korupcijas afēra. 

Uz jautājumu – kā ar mediju brīvību Venecuēlā (nesen bija skandāls par kādu privāto televīzijas kanālu, kam tika liegta pieeja publiskajiem raidviļņutīklam), viņš atbildēja – iespējams, Venecuēlā ir lielāka vārda brīvība nekā, piemēram, Lielbritānijā. Piemeram, nez vai Lielbritānijā varētu ekssitēt kads medijs, kurš katru dienu aicinātu tautu nogalināt premjeru (Venecuēlā – šādi aicinājumi tiek izteikti pret Chavez). Hmm, vispār nav gan redzēti tādi laikraksti te…

Taču vēstnieka galvenā ziņa bija – neticiet (Rietumu) medijiem, jo tiem ir sava dienas kārtība un savas intereses, atspoguļojot Venecuēlu un D-Ameriku ne tik pozitīvās krāsās. Viņš uzskata, ka tā ir mediju politika – runāt tikai par slikto, noklusējot labo, diskreditējot režīmu, kas ir citādāks nekā dominējošais rietumu demkrātiskais liberālkapitālisms.

Venecuēla ir ļoti bagāta – tās uzkrājumi ir trīs reizes lielāki par tās ārējo parādu. Venecuēla ir izskāvusi analfabētismu, uzlabojusi izglītības sistēmu, gandrīz 100% venecuēliešu ir nodrošināta pieeja tīram dzeramajam ūdenim utt. 

Secinājums – jebkurš režīms spēj sevi attaisnot, diskreditējot citu. Atšķiras režīmi, atšķiras principi un vērtības, taču taktika ir identiska.

Advertisements

One thought on “Skats uz pasauli no Venecuēlas.

  1. Paldies par agaismību Venecuēlas sakarā, Sandra!
    Un piebilde, man arī personīgi Krievijas konsuls Zviedrijā pateica “Ko jūs, rietumnieki, mums te par demorātiju…Krievija ir liela un mums neder tāda demokrātija kāda tā ir Zviedrijā… Un vispār demokrātija ne pie kā laba nav novedusi” Neliela piebilde, ka konsuls jau turpat 20 gadus dzīvo Zviedrijā, un viņa zviedru valoda ir labāka kā angļu. Pieņumu, ka viņš arī patērē zviedru medijus, jo par tiem bija runa, bet laikam tas nepalīdz.. Krievijas diplomātu skola ir stipra!!Pamati tiek ielikti un iekalti, un ieprogrammēti saknē…
    Jā, nu redz, mēs domokratizējam Austrumeiropu, kamēr Krievijai un Venecuēlai ir savas, kardināli atšķirīgas izpratnes par demokrātiju…. Un tomēr diskursā joprojām pavīd vārds “demokrātija”… Nez, kādēļ ir tik būtiski lietot tieši šo vārdu, jo nu tak esam vēsturē pagājuši uz priekšu.. Varbūt laiks konstruēt ir jaunus konceptus?! Vispār man te vēl vienā mazo valstu identitāšu un drošību sakarā sāka koncepti aptrūkties… Nez, par ko tas varētu liecināt 😉

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s