ekonomiskās krīzes menedžments UK un pāris secinājumi attiecībā uz LV

Ekonomiskā/finansu krīze, kredītu crunch, recesija, depresija, lielākā krīze pēdējo 100 gadu laikā – šie un daudzi citi apzīmējumi diendienā cilvēku sarunās un mēdijos tiek lietoti, raksturojot pašreizējo situāciju. Sabiedrība raksta petīcijas, izsaka neapmierinātību ar streikiem un kampaņām, lai gan tas tāpat daudzus nepasargā no darba zaudēšanas. Bezdarbs aug katru dienu (apmēram 2 miljoni ir bez darba un ļoti daudzi poļu strādnieki atgriežas Polijā, kur krīze ir bijusi saudzīgāka).

Tāpēc, domāju, vispārējā krīzes ietekme un izpausmes Latvijā un UK, mazliet vispārinot, īpaši neatšķiras.

Regulāri lasot Guardian, esmu arī ‘aplipinājusies’ ar lielu riebumu pret finansistiem un banku sektoru, kas tik bezatbildīgi, uzņemoties prātam neaptverami lielu risku, turklat riskējot ne jau ar savu, bet cilvēku noguldīto naudu, ir radījuši šo haosu. Tātad galvenie grēkāži ir baņķieri. Un es domāju, šī tik tiešām ir unikāla reize, kad politiķiem ir iespēja dalīt vainu un atrast lielākus vaininiekus par sevi, atbildot sabiedrībai, kā mēs līdz tam varējām nonākt.

Tik tālu, krīze ir krīze gan LV, gan UK.

Taču, vērojot, kā ekonomiskā krīze tiek menedžēta UK,  rodas lielas bažas par LV sekmēm risināt esošo situācija sekojošu faktoru dēļ.

1. Profesionalitāte un intelektuālā kapacitāte.

nav liela māka vadīt valsti uzplaukuma un trekno gadu laikā, ‘uzvārīties’ buma laikā vai vadīt karaspēku miera laikā. Taču krīze atklāj politiķu, vadītāju patieso intelektuālo potenciālu. Un Latvijā ļoti daudzi ir izkrituši šai eksāmenā. Zināmā mērā, ieskaitot arī Godmani, kurš zina teoriju, bet nemāk un nespēj to pielietot praksē.

Godmaņa mācību stunda

Tas, kas man rada tomēr optimismu šeit UK, ir diskusiju kvalitāte. Es redzu, ka, lai arī UK nav paglābusies no krīzes, te politiķi un vadītāji spēj analizēt un diskutēt. Un – publiski. Ar tikai nelielu populisma devu.

Divi piemēri – vakar 4 divu lielo valdības pārņemto banku (HBOS, RBS) bijušie vadītāji stājās parlamenta Finansu komitejas priekšā, lai vairāk nekā 2.5 stundu ilgās publiskajās debatēs (internetā varēja vērot to tiešraidē) skaidrotu, ko viņi darīja un nedarīja un kāpēc neparedzēja sekas un cik atbildīgi vispār bankas rīkojas, kādas un uz kāda pamata ir bonusu sistēmas, banku risku menedžmenta kapacitāte utt utml. Tie padsmit parlamentārieši katrs bija kā viens Domburs, kas uzdeva absolūti tiešus, konkrētus un specifiskus jautājumus, komentēja atbildes, diskutēja. Es nespēju iztēloties šāda līmeņa diskusiju starp LV Saeimas finansu komitejas vadību un banku dūžiem.

otrs – pirms vairāk kā nedēļas Guardian tika publicēta epasta sarakste starp vienu no zinošākajiem Guardian žurnālistiem Will Huton un politķi David Cameron, Konservatīvās partijas līderi, par ekonomiku, krīzi, ideoloģiju, attīstību utml. šoreiz, nerunājot tik daudz par pašiem viedokļiem, šīs sarakstes kvalitāte norāda uz zināmu politisko briedumu, kas mums LV trūkst. Interesanti, ja kāds LV žurnālists (ja, starp citu – kuru mēs varētu nosaukt par LV spēcīgāko žurnālistu ekonomikas jautājumos?) sāktu saraksti ar Tautas partijas līderi par pavisam konkrētām lietām, viņu ideoloģiju, vīziju, kā LV attīstīties, kā tikt ārā no krīzes – kas no tā sanāktu? Ceru, ka tas nebeigtos ar arestu, kā tam vienam universitātes pasniedzējam, kas bija paudis LV valdībai nepatīkamu interpretāciju par stāvokli valstī.

Manuprāt, LV vislielākā krīze ir nevis ekonomikā, bet nacionālajā intelektā. Tiem, kam ir vara, nav pietiekamas zināšanas, bet tiem retajiem, kam ir zināšanas, tie ir pametuši Latviju vai nav pie varas un bez ietekmes uz stratēģiskajiem ekonomiskajiem procesiem. Paradoksāli, bet – cēlonis ir nevis intelektuālā resursa trūkums, bet neprasme to izmantot.

2. Ideja. Ideoloģija.

UK kopš M. Tečeres laikiem ir viena no neoliberālisma karognesējām. Brīvs tirgus, atvērts tirgus, valsts neiejaukšanās, deregulācija, A.Smita ‘neredzamā roka’, efektivitāte un konkurētspēja globālā mērogā, brīvas kapitāla plūsmas, utt. Taču, redzot šodienas situāciju, publiskajā telpā nonāk ļoti konstruktīva un pamatota kritika šai mainstream ideoloģijai. Arvien grūtāk kļūst noslēpt neoliberālisma + globalizācijas trūkumus un negatīvās ietekmes, tāpēc rodas jautājums – vai šīs neoliberālās ideoloģijas propoganda atsver tās trūkumus? Cik saprātīgi ir noliegt protekcionismu situācijā, kad pretēja ideoloģija pierāda tās pārākuma neviennozīmību? Gordona Brauna teiktais ‘British jobs for British people’ pirms kāda laika ir aktualizējis šo protekcionisma jautājumu un tā pielietojuma ietekmi krīzes situācijās.

Manuprāt, šobrīd Latvijā vienīgie, kas mēģina kaut mazliet izaicināt mainstream neoliberālo ideoloģiju, ko mēs tik pazemīgi pieņēmām kā LV ceļu uz attīstību un laimi 90.to sākumā, ir Štokija veidojums. Taču pie varas esošošā elite ir idejiski un principiāli mirusi. Attiecīgi, jo ilgāk tā saglabā varu un vadošajiem spēkiem nav ilgtermiņa vīzijas, iesakņotas tās darbos un rīcībās, jo lēnāk mēs kāpsim ārā no šīs šļuras.

***

nesen Āfrikas studiju sakarā sanāca iedziļināties Dienvidkorejas attīstības procesos 20.gs. otrajā pusē. Manuprāt, lai kā arī nebūtu, Dienvidkorejas pieredze noderētu ne tikai Āfrikai, bet arī Latvijai. Runa ir par valsts noteiktību un patstāvību savos ilgtermiņa mērķos.

Advertisements

5 thoughts on “ekonomiskās krīzes menedžments UK un pāris secinājumi attiecībā uz LV

  1. jā, mums vēl iekš daudz kā ir augt un augt Latvijā un personīgi arī!
    Klau, Sandra, bet varbūt tā žurnālista vieta ekonomikas jautājumos gaida tieši Tevi?! 😉
    Paldies par rakstu!

  2. “Manuprāt, LV vislielākā krīze ir nevis ekonomikā, bet nacionālajā intelektā. ”

    Es Tev pilnībā piekrītu. Mes esam dziļā dziļā bedrē..un nejau tāpēc, ka mums būtu ekonomsikā krīze..bezdarbs utt…bet tāpēc, ka cilvēki ir tik ļoti koncentrējušies uz sevi..un savām vajadzībām..pat tad, kad viss iet uz leju..valdība nevar saņemties un un beidzot sākt domāt ar GALVU!!!!
    Vai tiešām , kad cilvēki sāks iziet ielās..sāksies pilsoņu dumpji..politiķi..beidzot sāks kaut ko darīt!!!!!????? Vnk tas bezkaunīguma kalngals..LV jau ir bankrotējusi un daudzi aizbrauks ne jau aiz finansiālā apsvēruma bet tāpēc, ka viņiem vairs nebūs cieņas pret savu valsti!
    Tā visa partejiskā domāšana (visu savējiem) ir novedusi LV tur, kur mēs esam. Un gribās vnk kliegt!!!!! Nu cik tālu vēl?????? Cik ilgi????
    Viņiem nav kauna???? Kauna cilvēku priekšā. Dieva priekšā??????????? (protams, stulbs jautājums, ja viņi neatzīst Dievu, tad kā gan viņiem varētu būt kauns Tā priekšā, ko viņi neatzīst!)

    Kamēr cilvēkos būs ļaunums,savtīgums, varaskāre, mantkārība,slava,iedomība,lepnība, tikmēr nekas nemainīsies!!!!!!!!!!
    Sāp sirds par to, ka politiķi vnk ņirgājas par tautu!!!!!!!

    Man vismaz ir Dievs, pie kā es pieturēšos, tad, kad būs pilnīgi becerīga situācija..ko darīs pārējie???? Es nezinu!!!!

    (paldies, ka uzklausījāt..:) bija sakrājies)

  3. Jā, šis ir stāsts par mērķiem un līdzekļiem.
    Ja politika ir līdzeklis, tad citus rezultātus var negaidīt.
    Un, tā kā pie mums no valda rule of money, nevis rule of law, nepastāv politiskas kļūdas, kuru dēļ būtu jāatkāpjas kādam un jānoiet no skatuves.

  4. Zaglis domā, ka visi zog.
    [E.W.Howe]

    Pilnīgi raksturo mūsu situāciju valstī 😀

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s