Aptauja: Āfrika – pieredze un priekšstati. REZULTĀTI!

Mana express aptauja par Āfriku – pieredzi un priekšstatiem tiek noslēgta. Kā jau solīju, iegūtos rezultātus neturēšu ilgi noslēpumā.
Paldies tiem 36 atsaucīgajiem, kas aizpildīja anketas. Pēc diplomēta sociologa uzskata, pietiek ar 33, lai varētu uzskatīt iegūtos datus par derīgiem un lietojamiem.
Un tā:
1. Apmēram trešdaļa jeb 34% nepazīst nevienu cilvēku no Āfrikas. 20% pazīst vienu, 17% pazīst 2-4 āfrikāņus, 6% 3-7, bet 23% pazīst vairāk nekā septiņus āfrikāņus.

2. 40% no tiem, kas pazīst vismaz vienu āfrikāni, neatceras, no kādas valsts viņš/viņi bija. Tiem, kam ir pazīstams vismaz viens āfrikānis (un kuri atceras), vismaz 9 paziņas ir no Nigērijas, sešas no Ganas un piecas no Dienvidāfrikas republikas, četras no Kongo un Marokas, pa trijām no Ēģiptes un Kenijas, pa divām no Ziloņkaula krasta, Angolas, Kamerūnas un Alžīrijas. Vismaz viena paziņa ir arī Burkina Faso, Alžīrijā, Libērijā, Sudānā, Zambijā, Tunisijā, Kotdivuārā, Mozambikā, Kamerūnā, Zimbabvē, Somālijā, Ugandā, Svazilendā, Mali, Etiopijā un Namībijā. Ņemot vērā to, ka Āfrikā ir 53 valstis, tad paziņas no 25 valstīm – ir visnotaļ pozitiva iezīme. Kāds no aptaujātajiem pie Āfrikas valstīm bija pieskaitījis arī Kambodžu.

3. 78% aptaujāto nav bijuši Āfrikā, bet 22% ir. Respektīvi – 4 bijuši Ēģiptē, divi – Marokā. Daži ir apmeklējuši arī Tunisiju, Ganu un Togo. Daži no aptaujātajiem paši piebilst, ka šīs (izņemot Togo un Ganu) jau tādas daļējas Āfrikas valstis. Un faktiski ta arī ir – diezgan bieži literatūrā par Āfriku tiek nodalītas Ziemeļāfrikas valstis – Ēģipte, Maroka, Tunisija, Alžīrija, Lībija, no Sub-saharan Afrikas valstīm, jo Ziemeļāfrika kultūras, ekonomikas un politikas ziņā ir attīstītākas un mazāk problemātiskas kā Sub-saharan Āfrikas valstis. Arī, piemēram, Pasaules Bankas un ANO organizāciju ziņojumi statistikā visbiežāk atsevišķi izdala Sub-Saharan Africa, īpaši, kas attiecas uz nabadzību, AIDS, konfliktiem, mazattīstību utml. Ziemeļāfrikas apmeklējumus nav pagrūti izskaidrot arī ar diezgan augsti attīstīto tūrisma sektoru un konkurētspējīgo šī pakalpojuma cenu. Sub-Saharan Āfrikas apmeklējums visbiežāk būs individuāls un arī krietni dārgāks. Vēl jāatzīmē, ka viena diezgan nopietna Sub-Saharās problēma ir sliktā vai vienkārši neeksistējošā infrastruktūra, kas ir gan zemo investīciju, gan ģeogrāfisko īpatnību sekas. Arī, ja runājam par transporta izmaksām biznesa sektorā, tās ir vidēji par 10% augstākas Sb-sahārā, nekā citur pasaulē.

4. No tiem, kas nav bijuši Āfrikā,62.5% noteikti gribētu tur aizbraukt, 34.5% – iespējams, bet 3% – diez vai. 6 gribētu izbraukt uz Dienvidāfrikas republiku („tur klimats neesot nāvīgs“), divi uz Keniju un Ēģipti un trīs gribētu apceļot visas Afrikas valstis (hm, kuri tie ir? Es labprāt pievienotos šādam ceļojumam). Trīs īsti nezina, kur gribētu tiesi aizbraukt, jo „priekšstats ir izplūdis un par dažām valstīm dzirdēts/zināms vairāk, bet tas liek šaubīties, vai tieši tur ir vērts vairāk braukt, nekā tur, kur zināms pavisam maz..“ Vēl interese ir par Namībiju, Ziloņkaula krastu, Maroku, Botsvānu, Kotdivuāru, Nigēriju, Kamerūnu, Zimbabvi, Lībiju, Sudānu, Etiopiju, Kongo, Ēģipti, Sjerraleoni, Tanzāniju.

5. Uz jautājumu, kāpēc tur gribētu aizbraukt, tiek minēti šādi faktori: cita kultūra, skaisti cilvēki, cita realitāte, fantastiska daba, cits kontinents, cits klimats, draugi, ziņkāre, tradīcijas, eksostika, Āfrika mainot attieksmi, varētu būt ‚laba vietiņa‘, interesanti, vēsture un konflikti, ‚tur ir forši‘, mūzikas ritmi, āfrikāņu dzīvesstils, atvērtā sirds, māksla/rotas, dzīvnieki, safari. Daži vēlas redzēt savām acīm to, par ko ir lasīts; lauzt ieksēju stereotipu par ‚slinkajiem’afrikāņiem; izprast viņu dzīvi no mums atšķirrīgos apstākļos. Dažiem vienkārši patīk ceļot un kāpēc ne uz Āfriku. Tomer dažus attur doma par došanos uz Āriku, jo: drusku tomēr bail no tiem melnajiem; ir dzirdēts, ka tur ir šausmīgi – nemitīgi dzīvības draudi un nevienam nerūp – viens cilvēks vairāk vai mazāk, sievietes jo īpaši; ir liels karstums un nabadzība, tāpēc brauktu tikai un vienīgi dēļ tiešām kaut kā ‚ūber-apskatāma‘.
Paradoksāli, bet atšķirīgais, kā izrādās, gan pievelk, gan atgrūž. Acīmredzot, ir dažādi cilvēki un dažādas reakcijas. Iespējams, tas ir arī atvērtības jautājums.

6. Attiecībā uz asociācijam ar vārdu ‚Āfrika‘, 16 reizes tika minēti melnādainie jeb nēģeri jeb melnā rase, 9 reizes – karstums un tuksnesis, nabadzība – 8 reizes, piecas reizes – saule un konflikti (nemiers un karš), četras reizes – mūzika un daba, 3 reizes – lauvas, ziloņi un bads, divas reizes – bungas, kontinents, krāsainība, melnā krāsa, žirafes, plēsīgie dzīvnieki, ciltis, Kofi Annans. Kā asociācijas ar Āfriku dažiem ir arī – krāsainas krelles un puskailas sievietes, nevienlīdzība, mazattīstība, kamielis, sausums, sarkana zeme, ekskavators, izmisums, palīdzība, dimanti, savanna, kalašņikovs, savvaļa, Kilimandžāro, slimības, prieks, zelts, imigrācija, AIDS, bēgļi, Sahāra, džungļi un futbols.
Kopsavelkot, asociācijās ar Āfriku dominē trīs elementi: Āfrikas daba, melnās rases cilvēki un viņu kultūra, tradīcijas, kā arī Āfrikas sociālās problēmas. Daži bija minējuši zeltu un dimantus, bet nedrīkst aizmirst Āfrikas bagātās naftas, urāna, vara atradnes, kas piesaista lielu attīstīto valstu uzmanību un nereti kalpo par cēloni vai blakuscēloni ilgstošiem un nežēlīgiem konfliktiem. Divas reizes tika pieminēts Kofi Annans, kas,iespējams, ir viens no pasaulē atpazīstamākajiem āfrikāņiem, bet paši āfrikāņi, iespējams, lepnāki jūtas par Nelsonu Mandela.

7. Āfrikas valstis ir:

(Pilnībā piekrītu, Drīzāk piekrītu, Šaubos, Noteikti nē, Nezinu)
Bagātas 3% 14% 39% 41.5% 2.5%
Drošas 0% 8.5% 69.5% 22% 0%
Demokrātiskas 0% 8.5% 58% 25% 8.5%
Sava starpā draudzīgas 0% 30.5% 50% 16.5% 3%
Draudzīgas pret rietumvalstīm 0% 50% 41.5% 5.5% 3%
Ātri augošas un attīstošas 0% 22% 58.5% 19.5% 0%
Iecienīti tūristu galamērķi 20% 51.5% 25.5% 3% 0%

Āfrikas valstis, pēc šiem datiem, nav ne bagātas, ne drošas ne demokrātiskas. Attiecībā uz bagātību, ja izmantojam IKP kā mērauklu, tad situācija tik tiešām nav iepriecinoša: 2006.gadā IKP per capita ASV – 44970$, Latvijā – 8100$, Dienvidāfrikas republikā (tiek uzskatīta faktiski par bagātāko Āfrikas valsti) – 5390$, un Burundi – 100$. Vidējais IKP Sub-sahārā – 842$. Interesanti būtu uzzināt, ko cilvēki domā, kas ir šīs diezgan extrēmās nabadzības iemesli. Manuprāt, tās ir koloniālisma un neokoloniālisma sekas un globālais konteksts, kurā šīm Āfrikas valstīm ir jādzīvo un jāattīstās. Attiecībā uz drošību, kopš 1980.gada vismaz 28 Āfrikas valstis ir bijušas vai ir iesaistītas kādos konfliktos, karos. Kara cēloņi? Tie, protams ir dažādi, bet pamatā politiskā korupcija, tiesiskuma trūkums, cilvēktiesību nenodrošināšana, nabadzība. Es par šo tēmu šobrīd rakstu vienu no savām esejām, kur runāšu par konfliktu ekonomiskajiem cēloņiem – dabas resursi, to pieejamība, īpašumtiesības un ienākumu sadale, kā arī valstu ekonomiskā politika un tās ietekme uz publisko pakalpojumu nodrosināšanu.
Demokrātiskums, protams, ir diezgan nosacīti izmērāma vērtība, taču the Economist ir izveidojis pasaules demokrātijas indeksu, pamatojoties uz piecām kategorijām: vēlēšanu process un plurālisms; brīvība (civil liberties), valdības funkcionēšana, politiskā līdzdalība un politiskā kultūra. Rezultātā valstis ir sagrupētas 4 grupās: funkcionējošas demokrātijas, demokrātijas ar trūkumiem, hibrīdrežīmi, autoritārie režīmi. Pēc 2008.gada datiem Latvija, piemēram, ir 46. vietā un ir viena no demokrātijām ar trūkumiem. Taču, sarakstā pirms Latvijas ir arī trīs Āfrikas valstis – Dienvidāfrikas republika, Kaboverde un Botsvāna. Tāpēc es piekrītu tiem, kas aptaujā norādīja, ka ir grūti vispārināt Āfriku, jo Āfrikas valstis ir dažādas. Jā, tās ir ļoti dažādas, bet bieži vien tomēr vispārinājumi dominē. Šīs trīs valstis ir nosacīti kļuvušas par ‚veiksmes stāstiem‘ attiecībā uz demokratizācijas procesiem Āfrikā. Taču, lai kā arī nebūtu, nedemokrātiskāko valstu grupa – autoritārie režīmi – ir pilna ar Āfrikas valstīm, ieskaitot Ēgipti, Maroku, Nigēriju utml.
Aptauja rāda, ka salīdzinoši cilvēki sliecas domāt, ka Āfrikas valstis ir savā starpā draudzīgas. Šis pēc būtības ir sarežģīts jautājums, jo kāpēc gan tad notiek tik daudz karu un konfliktu? Vienkāršota atbilde būtu – izbeidzot (formālo) koloniālismu 1960tajos, Āfrikas valstu kontūras un robežas tika mākslīgi iezīmētas Vācijā, par ko vienojās bijušās kolonizatores. Šīs mākslīgās robežas, ignorējot etnisko struktūru, ģeogrāfisko apdzīvotību, vēsturiskos aspektus un ekonomiskos (tirdzniecības, ražošanas) ceļus, radīja mākslīgas un neviendabīgas, nedabīgas nācijas (Kenijā piemēram ir 35 miljoni iedzīvotāju un apmēram 40 etniskās grupas). Šodien daudzas etniskās grupas ir apdalītas v ai kļuvušas marginālas un, ņemot vērā zemo demokratizācijas līmeni, bieži vien nepāstāvētas vai izolētas politiskā līmenī. Attiecīgi, ļoti daudzos gadījumos veidojas Latvijas-Krievijas attiecībām līdzīgas situācijas. Viena valsts, kur kāda tauta ir vairākumā, iejaucas citā valstī, kur šī tauta ir mazākumā, jo etnisko grupu ģeogrāfiskās robežas nesakrīt ar valstu robežām.
Vai Āfrikas valstis ir ātri augošas un attīstošas? 2005./2006.gadā Sub-Sahāras Āfrikas vidējais IKP pieaugums bija 3.2%, taču, piemēram, 80tajos un 90tajos šis pieaugums ir bijis niecīgs vai daudzās valstīs – pat mīnusos, tāpēc, faktiski, salīdzinot ekonomiskās attīstības tempus pēc neatkarības iegūšanas 60tajos un 70tajos un tagad, šīs dienas cenās attīstība ir drīzāk stāvējusi uz vietas. Kā viens no iemesliem zemajai attīstībai tiek minēts zemais industrializācijas līmenis, kas attiecīgi Āfriku padara nekonkurētspējīgu globālajā tirgū. Taču uzaudzēt ekonomiku no primāro lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas un tirgošanas ir pagrūti.
Āfrika kā tūristu iecienīts galamērķis, iespējams, attiecas galvenokārt uz dažām atsevišķām valstīm, ne visu kontinentu kopumā, jo daudzu valstu problēma ir vāji attīstīta infrastruktūra, kas neļauj attīstīt šo tūrisma sektoru tādā plašā apmērā. Runājot par Dienvidāfriku, Ēģipti, Maroku, ienākošais tūrisms ir aptuveni 8-10 miljoni tūristu gadā, kas ir nozīmīgs ienākumu avots valstij. Taču, arī citas valstis cenšas. Nesen lasīju, ka Kenija cenšas sekmēt tūrismu, īpaši piesaistot Krievijas ceļotājus. Man ir aizdomas, ka tas ir saistīts ar medīšanas izklaidi.
Daži aptaujātie Āfriku raksturo arī kā multietnisku, nerietumniecisku, nekārtīgu, netīru, atpalikušu, ar slimiem, neizglītotiem, bet apmierinātiem ar dzīvi cilvēkiem. ☺

8. Āfrikāņi ir:
Noteikti jā Iespējams šaubos Noteikti nē nezinu
Draudzīgi 51.5% 40% 3% 0% 5.5%
Agresīvi 3% 46% 28.5% 17% 5.5%
Strādīgi 5.5% 51.5% 31.5% 8.5% 3%
Gudri 17% 57% 20% 0% 6%
Mērķtiecīgi 11.5% 60% 25.5% 0% 3%
Sabiedriski 40% 54% 3% 0% 3%
Patīkami 28.5% 57% 6% 0% 8.5%
Godīgi 11.5% 51.5% 23% 0% 14%
Veselīgi 8.5% 40% 37% 11.5% 3%
Āfrikāņi ir draudzīgi, sabiedriski, patīkami un, iespējams, nav agresīvi. Mēs apšaubam viņu strādīgumu un mērķtiecību (vai te ar šo nestrādīgumu netiek pieņemts, ka šis ir viņu nabadzības cēlonis?). Godīgums jeb negodīgums visticamāk saistās ar korupciju un zemo attīstību, bet neveselīgums – ar milzīgajām veelības aprūpes problēmām. HIV/AIDS, malārija, dizantērija, tuberkoloze ir dažas no visizplatītākajām slimībām.
Daži aptaujātie norāda, ka āfrikāņi esot arī – dabiski, ‚funny‘, izpalīdzīgi, ‚visi māk dejot un spēlēt bungas‘, dzīvespriecīgi, harizmātiski, smaidīgi, drosmīgi, omulīgi, sportiski, izturīgi, neizglītoti.
Es teiktu, viņu dzīves uztvere ir daudz savādāka. Viņi dzīvi, cilvēkus, procesus uztver humānāk. Viņi ir kopienu cilvēki, ar augstu līdzatbildibu, rūpēm vienam par otru.

9. Āfrikānis kā:
Pozitīvi Drīzāk pozitīvi Kopā:
Pārdevējs veikalā 62% 38% 100%
Kolēģis 65% 35% 100%
Kaimiņš 53% 44% 97%
Draugs 73% 24% 97%
Taksists 53% 38% 91%
Sadarbības/ biznesa partneris 50% 38% 88%
Ārsts 44% 38% 82%
Dzīvesdraugs 50% 26% 76%
Jo formālāks un bezpersoniskāks attiecību līmenis, jo pozitīvāka attieksme. Rezervētība.

10. Uzziņas avoti:
TV un radio 94%
filmas 79%
Avīzes un žurnāli 73%
Grāmatas 73%
Personīgie kontakti 47%
Citi informācijas avoti: internets (iespējams, pietiekami nozīmīgs informācijas avots, taču nez kāpec tika piemirsts sastādot anketu), citu cilvēku, ceļotāju stāsti un apraksti, draugi, dažādu organizāciju biļeteni, un īpaši tika izcelts GLEN.
Neliela piebilde par TV un radio – Āfrika ir pateicīgs informācijas resurss, jo – slikta ziņa ir laba ziņa. Āfrikas imidžs TV un īpaši ziņu kanālos ir savā ziņā tendenciozs, atspoguļojot galvenokārt Āfrikas problēmas, kas, protams, ir nopietnas. Bet, Āfrikā notiek arī daudz kas pozitīvs un daudzsološs, par ko reti kad uzzinām. Kā tiek atvērtas jaunas skolas vai slimnīcas vai uzsākti veiksmīgi biznesi. Šādas labās ziņas medijos nonāk vien tad, ja izdodas piesaistīt (rietumu/ rietumos dzīvojošu āfrikāņu izcelsmes) slavenības.

Nobeigumā – paldies, kas piedalījās aptaujā, ka šo garo rezumē izlasīja un apmierināja manu ziņkāri!
Es noteitki drīz atkal kaut ko izdomāšu. ☺

p.s. izrādās, šis blogs neļauj ievietot tabulas, tāpēc mani % un cipari ir diezgan nekārtīgā izskatā. atvainojos!

Advertisements

One thought on “Aptauja: Āfrika – pieredze un priekšstati. REZULTĀTI!

  1. Paldies Sandra par interesanto pētījumu..es izlasīju visu..man bija interesanti uzzināt, ko citi domār par Āfriku!

    Būšu atsaucīga arī Tavos turpmākajos pētījumos 🙂
    dod tik ziņu 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s