London Jazz Festival, Nov 14-23

es domāju, ka es nepārspīlēšu, sakot, ka šis ir viens no grandiozākajiem džeza festivāliem Eiropā un, iespējams, pasaulē. 10 dienas ar padsmit koncertiem dienā un tādam zvaigznēm kā Herbie Hancock, Chick Corea, John McLaughin, Courtney Pine, Kurt Elling, Bill Frisell, David Sanchez, Richard Bona, Manu Katche, Roy Hargrove, Lee Konitz, Erik Truffaz, Neil Cowley, Chucho Valdes etc nevar atstāt vienaldzīgu nevienu džeza fanu, pat vislielāko džeza gardēdi. No vienas puses, tieši šī festivāla laikā skumu, ka nedzīvoju tagad Londonā un nevaru izbaudīt pilnībā šo festivālu un džeza dzīvi te kopumā. No otras puses, labi vien, ka nedzīvoju; es noteikti bankrotētu. 🙂

Tāpēc mans kompromiss bija divas dienas, kurās paguvu noskatīties noskatīties dokumentālo filmu “Tis Autumn the search for Jackie Paris” par ļoti talantīgu 50to gadu dziedātāju Jackie Paris, kurš muzicējis kopā ar Charlie Parker un Dizzie Gillespie, bet kura karjera tā arī nesasniedza īsto slavas zenītu. Filma meklēja atbildes, uz jautājumu – kāpēc? Kāpēc viņa karjera pārtrūka? Kāpēc viņš pazuda un, kā izrādās, vairākus gadus pelnīja iztiku, strādājot par lifta operatoru? Visticamāk, skarbā mūzikas biznesa vide, sekošana jeb tieši nesekošana spēles noteikumiem, mafijas, pakļaušanās/ nepakļaušanās izšķīra viņa nākotni. Viņš man tagad asociējas ar gabalu “Skylark”, kas bijis viens no viņa ‘hītiem’.

rullītis par filmu – http://uk.youtube.com/watch?v=xhviBdmxMXQ

Ļoti interesanta lieta, ko piedāvāja festivāls, bija sarunas ar mūziķiem. Viņi stāsta par savu mūziku, idejām,Portico Quartet sajūtām, mūzikas radīšanas procesu, iedvesmas ķeršanu, mūziķu sadarbību, eksperimentiem, ikdienu un sapņiem. Saruna pilnīgā online un face-to-face režīmā. Manuprāt, ļoti grūts pasākums. Tieši mūziķiem. Man sanāca pabūt sarunā ar Portico quartet, kas ir nesen ieguvuši Mercury mūzikas balvu un kas spēlē mūziku ar moderniem improvizācijas elementiem, izmantojot pāris gadus atpakaļ izgudrotu instrumentu (steelpan like Hang – latviskajam tulkojumam – man nav variantu). Publiska saruna ar mūziķiem par mūziku – man līdz šim nepiedzīvots, bet ļoti interesants žanrs. (http://uk.youtube.com/watch?v=yO-JaDkrBBo)

Un, jā, izdevās piepildīt kārtējo mazo sapni – dzirdēt Roy Hargrove. Kopš Balticness laikiem man irRoy Hargrove iepatikusies trompete un jā, ‘viņam sanāk. 🙂 Es nezināju, ka viņš arī komponē, tāpēc tas bija dubults prieks. Jāsaka arī, ka BBC Big band, kas otrajā daļā viņu pavadīja, ir visnotaļ spēcīgs un daži labi dažu reizi izpildījās tā, ka būtu pelnījuši solista godu. (http://uk.youtube.com/watch?v=ovafg_3PZbs)

Savukārt Courtney Pine – saksofonists un basklarnetists, kas tiek uzskatīts courtney pinepar vienu no spožākajiem UK džeza māksliniekiem, atstāja patiešām Mākslinieka ar lielo “M” iespaidu. Atvērts, virtuozs, tehniski spēcīgs, emocionāls un aizraujošs. Plus, viņš ir izveidojis sastāvus Jazz Warrriors un Afropeans, apvienojot afrikāņu izcelsmes britu mūziķus, ar kuriem viņš piedalās dažādos projektos un runā par Afrikas problēmām un veidiem, kā palīdzēt. Sociāli aktīva personība. (http://www.courtneypine.co.uk/)

Courtney Pine ‘iesidošais’ sastāvs bija Empirical, kas, kā jaunas uzlecošas zvaigznes arī bija izteiksmīgi un dalījās ar savu jaunradi. Ļoooooooti patika saksofonista sounds. Juicy. 🙂 (http://www.myspace.com/empiricalmusic)

klubu jazz un jam sessions šoreiz izpalika, bet, es jums saku, Londonā ar džezu viss ir vislabākajā kārtībā. 🙂

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s