Buy one car, get one free!

Šis reklamas sauklis, ar kādu šobrīd Lielbritānijā auto tirgotāji cenšas pievilināt pircējus, nepārprotami apliecina situācijas nopietnību. Bet tik tiešām, jaunu auto tirdzniecība pagājušajā mēnesī ir kritusies par 23%, kas ir zemākais rādītājs kopš 1966.gada.

Lielbritānijas mediju viens no top rakstu tematiem ir – kā nabaga baņķieri un finansu sektora darbinieki, kas krīzes rezultātā ir zaudejuši darbu, tagad dzīvo? Atzīšos, manī šie stāsti raisa nevis līdzjūitību, bet tādu cinisku nožēlu. Daļa iet strādāt skolā par ekonomikas, biznesa pasniedzējiem (nez, kādā interpretācijā viņi pasniegs šo visu?), daļa kļūst par privātuzņēmējiem, daļa pagaidām pabauda mājas dzīvi un jūsmo par to, ka var pavadit laiku kopā ar bērniem.

Un interesanti, šis viss ir izsaucis diskusijas arī par biznesa skolu lomu šajā krīzē. Jo, tie, kas šo krīzi lielā mērā ir radījuši, ir šo daudzo, prestižo, eltiāro biznesa skolu ‘ražojumi’

Lielbritānijas bankas, pateicoties valdības spiedienam (kas ir visai pamatots, jo bez britu valdības dāsnajiem miljoniem, ar kuriem tā glāb tagad n-tākas bankas) ceturtdien pazemināja bankas kredītu procentu likmes par 1.5, kas ir diezgan ievērojams atvieglojums naudas izteiksmē. Faktiski, ar 100 00 GBP kredītu, ikmēnesa kredīta maksājums ar šo tiek samazināts par 125 GBP.

Arī Eiro procentu likme eirozonas valstīs ir pazemināta līdz 2%.

Ceturtdien notikušais Eiropas līderu samits ir rezultējies arī ar lēmumu koordinēt ES valstu fiskālās politikas, kas, protams, ir nacionālā kompetence (un dažas eiro-skeptiskās valstis – Liebritānija, Vācija – ir piesardzīgas), taču šajā situācijā koordinēta darbība varētu novērst krīzes padziļināšanos. Turklāt, ir nolemts izstrādāt rīcības plānu “Globālā finansu arhitektūra”, kas iekļautu tādus jautājumus kā Starptautiskā valūtas fonda reforma, reitingu aģentūru reģistrēšana un to darbības uzraudzība, grāmatvedības standartu saskaņošana, finansu institūciju un tirgus regulēšana, noteikumu zstrāde par riskantiem darījumiem finanšu tirgos, pārmērīgu atalgojumu un bonusu ierobežošana.

Tas, kas, manuprāt, vēl te būtu papildināms, ir – offshore biznesa ierobežošana vai izskaušana, kas burtiski ‘nozog’ valstīm miljardiem dolāru, apejot jebkādu nodokļu sistēmu; un saucamo hedge fondu ierobežošana, kas, spekulējot ar svārstībām tirgū, ir spējuši astronomiski sadārdzināt naftas cenas (atceramies pavasari), rīsu cenas utml.

Advertisements

8 thoughts on “Buy one car, get one free!

  1. Krīze ir sistēmiska, un tāpēc sistēma ir neglābjama.
    Lai pašreizējā sistēma varētu pastāvēt, tai ir jāaug, lai iepriekšējā kredīta procentus varētu atmaksāt ar pieaugušās produltivitātes ienesto (peļņu). Bez izaugsmes šāda sistēma nav iespējama; un tā neaugs tāpēc, ka ir sasniegusi savus limitus – konkrēti, energoresursi būs pieejami aizvien mazāk un tie būs dārgāki, jo vieglāk peejamā naftas daļa jau ir izpumpēta, un nekādas alternatīvas nav attīstītas, lai naftu aizstātu. Mirklis ir nokavēts.
    Kas attiecas uz nodokļiem, tā pēc būtības ir resursu pārdale par labu diezgan lielai sabiedrības daļai, kas neko produktīvu nedara. Pat ofšoru likvidācija nevienlīdzību nodokļu priekšā nelikvidēs: lielām kompānijām ir daudz lielāki resursi sistēmas ietekmēšanai savā labā, sākot ar juristu pakalpojumiem un beidzot ar sev labvēlīgu likumu pieņemšanas lobēšanu.

  2. ziniet, es pēdējā laikā ļoti bieži saskaros ar to, ka daudzās jomās “mirklis ir nokavēts” kā te egleskoks izsakās. man tas sasaucas ar to rakstiņu tavu zemāk. visi bija aizņemti aizmālējot acis, ka aizmirsa, ka vienā brīdī jau var aptrūkties nauda arī duraciņiem…
    par nodokļu pārdali egleskoka minētā veidā gan es nepiekrītu, jo ne jau tikai pabalstus u.t.t. maksā. valsts pārvalde ilgu laiku uzturēja pati sevi kaut vai caur to, ka algas legāli maksāja. piekrītu, ka godīgā veidā bizness (produktivitāte) nesekmējas no valsts pārvaldes, bet būsim reālisti.

  3. es nevērtētu tik zemu offshore sistēmu, kas apgroza vidusmēra cilvēkam neaptveramus naudas apjomus nu kas VARĒTU būtiski ietekmēt nacionālo valstu nodokļu ienākumus. Tie ir miljardi. Katru gadu.
    Un, jā, piekrītu par lielajām korporacijām. Tās ir pāraugušas to ekonomikas sistēmu, kurā brīvs tirgus, valsts neiejaukšanās ir pamatvērtības. To ietekme ir kļuvusi pārāk liela, lai tām ļautu izmantot brīvā tirgus priekšrocības.

    Attiecībā uz kaut kādiem risinājumiem, manuprāt, vēl viens aspekts, kas varētu ko mainīt, it šo multinational corporations peļņas reinvestēšana valstīs, kur tā ražo un reāli funkcionē.
    Par piemēru ņemot Afriku, tā nekad neizkļūs no tās nabadzības, ja WB un IMF tur tik ieviesīs brīvo tirgus ekonomiku, lielās korporācijas tur ar lēto darbaspēku iegūs izejvielas, eksportēs un to peļnu, ko tā iegūs, par stipri augstāku cenu pārdodot to, paturēs sev, nevis, teiksim, invstēs atpakaļ tai valstī. Plus, ņemot vērā to, ka tur nodokļu, finansu sistēmas vēl nav nostabilizējušas, faktiski šīs korporācijas īsteno neo-koloniālismu ar rietumu valstu un starptautisko finanšu institūciu svētību.

  4. eu, bet kas notiek ar MNK krīzes kontekstā? ja veselas valstis bankrotē, šiem tak tikai sāksies īstais bizīts ne?

  5. “valsts pārvalde ilgu laiku uzturēja pati sevi kaut vai caur to, ka algas legāli maksāja” – nu nevar tur būt nekāda uzturēšana, jo valsts pārvaldei naudu ņem no ražotājiem, kuri maksā nodokļus. Vispār, tas ir absurds, ka valsts maksā nodokļus pati sev – saprotu, ka to dara, lai darbs valsts iestādēs būtu pensiju aprēķinā ieskaitāms tāpat kā privātajā sektorā, taču sanāk tērēt naudu uz nodokļu aprēķinu, ieskaitīšanu budžetā utt.

  6. bet god.egleskoks, ja ražotāji nodokļus nemaksā? vismaz no man zināmiem uzņēmumiem ilgu laiku nodokļus maksāja tikai viens, pārējiem maksāja uz rokas. a kur tad tai valstij ņemt to naudiņu ko apritināt? pati sev arī maksā caur valsts pārvaldes darbinieku algām nav jau gan tas īpaši liels % no ieņēmumiem, ja godīgi). valsts pārvalde ir pilna ar dažādām lietām, kas radītas kaut kādu caurumu aizbāšanai.
    bet vispār būtu forši, ja valsts pārvaldes darbinieki nesaņemtu algas naudā, bet, piemēram, viņiem tiktu izsniegtas kaut kādā valsts sia ražotas apakšbikses u.t.t. – nu atbilstoši grozam. un atvaļinājuma pabalsta vietā centralizēti iepirktus ceļojumus uz Ēģipti. precedents jau ir – militāristi, kuriem ne par ko uzturnaudas u.tml.sviestus algā neliek iekšā, ka tik nodokļi nebūtu jāmaksā. un esmu pārliecināta, ka pie algu iesaldēšanas ne vienu vien radošu pieeju varēsim novērot.

  7. nodokļi ir baigi nopietna lieta. uzskatu, ka lielā mērā tieši nodokļu politika nosaka to, kā un uz kurieni virzās valsts. kā tos iekasē un kā pēc tam sadala ieņēmumus.
    un jebkurā pat liberālajā ASV valsts ar savu aparātu, ierēdņu un amatpersonu armiju, valsts uzņēmumiem un pasūtījumiem ļoti ietekmē kopējo nacionālo budžetu.
    pie kam, ja runājam par Latviju un īpaši mazturīgo sabiedrības daļu, daudzos pagastos un mazpilsētās valsts, pašvaldību darbaspēks un pakalpojumi ir gandrīz vienīgais naudas aprites, ieguves veids.
    tā ka – ‘nolikt’ valsts sektoru kā ekonomiski nenozīmīgu faktoru – nebūs visai korekti.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s