ziepju opera jeb manas mājas – mans psihoterapijas privātbrīvprātīgās prakses kabinets

Es pat nezinu ar ko lai sāk…

Iespējams ar to, ka pirms kāda laika rakstīju par saviem housemates – Emiliano un Jana, kas uz piecām dienām kļuva par pāri, bet tad Jana viņu ‘uzmeta’. Emiliano nāca pie manis kratīt savu sirdi. Jana bija tā, kas tad nesaprotot, ko viņa grib, ja tā maina domas… Emiliano nesaprata Janu. Tāpēc nāca pie manis, runāja, stāstīja, cik viņš ļoti samīlējies, ka viņš nevarot pamācīties, ka viņam vajag tikai Janu, ka viņš ar draugiem ne par ko citu nerunājot, bla bla bla Nu ja.

Kopš tā laika ir pagājušas kādas 2-3 nedēļas. Un īsā stāsta versija – jā, viņi nav pāris.

Bet pa šo laiku katru dienu kaut kas mainās. Pēc kādas nedēļas viņi nolēma pamēģināt būt pāris. Respektīvi, Emiliano izdevās pārliecināt Janu, ka tas viss nav kā parasti. Ka starp viņiem kaut kas īpašs ir. Bet tad atkal – pēc pāris dienām – nē, nekas nesanākšot. Tās pašas dienas vakarā, Emiliano atnāk mājās ar japānieti. Atgādināšu, viņš ar Janu dzīvo blakus istabās. Nākamajā rītā viņš iet pie Janas un saka, ka nē – viņš bez viņas nevarot.

Emiliano pārstājis pie manis nākt. Es arī neuzbāžos. Jo man tas viss sāk ļoti nepatikt. Viņš ar savām aktivitātēm 100% nonāk pretrunā ar to, ko viņš man tika stāstījis, kādi viņam principi un uzskati. Taču nāk Jana, jo viņa nespēj izprast, kas, kāpēc notiek un ko viņai darīt. Jo viņa negrib ar viņu būt kopā kā pāris. Viņa grib nu kā draugi, house mates. Emiliano – jēdziens – draudzība ar sievieti – ir svešs.

Nu lūk, tad nu Jana nāk pie manis. Katru dienu. Un mēs spriežam. Analizējam. Es mēģinu atsaukt atmiņā sarunas ar Emliano un likt to bildi kopā no abām pusēm.

Tas man ļoti atgādināja to grāmatu “Sievietes un mīļākie”, par kuru gan ar bijušas man te ar dažām labām pamatīgas diskusijas, bet kuru man būtu gribējies te pašķirstīt, šķetinot šo te problēmu.

Un tik tiešām, tas lielais secinājums, pie kā es nonāku atkal – var būt viena situācija, bet pavisam dažādi un šķietami kopā nesaliekami tulkojumi, kas, ko un kā. Kā diena pret nakti.

Maniem pašreizējiem psihoterapijas privātbrīvprātīgās privātprakses pacientiem ir kardināli pretēji uzskati par to:

kas ir nopietnas attiecības,

kas ir greizsirdība,

kas ir krāpšana un neuzticība,

vai sekss bez mīlestības ir vai nav krāpšana;

vai var otru piespiest mīlēt;

vai var būt sieviete, kas neģībst no ar proteīniem sāeduša un bicepsus, tricepsus uzkačāta vīrieša;

cik ilgs var būt pārejas laiks starp vienām attiecībām un otrām;

vai iespējams uzturet normālas attiecības ar ex-draugiem/draudzenēm;

vai bez seksa vēl kaut kam citam ir nozīme attiecībās;

vai itāļu vīrieši ir traki vai tikai nedaudz romantiski

kāpēc vīrietis nemāk zaudēt.

vai iespējams mīlēt ‘mednieku’, ‘jaunatklājēju’, ‘kolekcionāru’, ‘narcisu’;

vai sievietes pakļaušanās ir dabiska iemīlēšanās reakcija vai taktisks gājiens, lai izdabātu vīrieša patmīlībai;

kā var iemantot otra uzticību;

ko sieviete meklē vīrietī;

ja godīgi, es ceru, ka Janas un Emiliano vakardienas saruna, kurā viņi nolēma visu visu pārtraukt un kurā Emiliano pauda cerību,ka viņiem izdosies maximāli izvairīties no vienam otru satikšanas (atgādināšu vēlreiz – viņi dzīvo blakus istabās), pēc pāris dienām atkal netiks traktēta kaut kā citādāk un tas viss beigsies. Esmu tā kā nogurusi no šī seriāla… Tā kā ne mājās ne te televizoru neskatījos un neskatos, tad pie šādiem gariem seriāliem nav pierasts… turklāt, vēl ar ietekmi uz šī seriāla scenāriju….

Advertisements

3 thoughts on “ziepju opera jeb manas mājas – mans psihoterapijas privātbrīvprātīgās prakses kabinets

  1. 😉
    Ir taču izeja!! Viens no viņiem atrod citu dzīvessvietu.
    Jautājums – kurš?! Diplomātiski spējīgākais vai tas, kuram ātrāk apriebjas…

    “”vai sievietes pakļaušanās ir dabiska iemīlēšanās reakcija vai taktisks gājiens, lai izdabātu vīrieša patmīlībai;”

    Šis man liekas, ir interesants pārdomu secinājums.

  2. “Šis man liekas, ir interesants pārdomu secinājums”. piekrītu, e svēl papildinātu, ka var būt arī greizsirdības izraisīta aktivizēšanās, kas noved pie pakļaušanās…

    bet vispār pārāk eksistenciāli jautājumi, lai būtu atbildami. lūdz konkretizēt, savādāk tev būs trakāk kā santa barbarā:D

  3. njā, bet redz, te tas āķis ir ne tik daudz tur, vai tie jautājumi ir atbildāmi, bet tur, ka tās atbildes tām abām pusēm vairājumā gadījumu galīgi nesakrita. Es domāju, tā pa lielam, katram individuāli jau atibldes ir. Grūtības sākas tad, kad tā mana pozīcija ir jāsaskaņo ar kāda cita pozīciju un ka nav iespējams nonākt arī pie kāda kompromisa.
    turklāt, jautājumus es mazliet vispārināju, lai nav tā ka es te visu smalkumos izstāstu…

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s