3. sērija

Šajā nedēļā nostrādāju tikai 5 stundas, jo prioritārie restorānā ir protams pilna laika darbinieki un ja ar tiem var saplanot darba grafiku, nepilna laika darbinieki kā es netiek paņemti. Bet nekas. Atlika vairāk laika mācībām. Nākamnedēļ gan būs divas maiņas. (p.s. viens britu ministrs ir sacēlis traci medijos, jo bija ‘izmetis’, ka UK ir jā īsteno stingrāka imigrācijas politika, lai šajos krīzes apstākļos, kad daudzi uzņēmumi bankrotē vai saīsina štatus, pašiem britiem tomēr pietiktu darba).

Restorāna ‘virtuvē’ esmu tā kā jau iejutusies. Nav jautājumu vairs, kāds ir brokastu, pusdienu, vakariņu galda noformējums, kuri, kur un kā novietojami ēdamrīki, kuras tieši glāzes un kā tieši salvetes salocītas utt. Vispār, tāds diezgan pedantisks, bet ok darbiņš. Parasti ir tā, ka, piemēram, brokastu maiņa tiek noslēgta ar galdu uzklāšanu pusdienām, kas, laika taupības nolūkos, tiek sākts, kad vēl brokastis nav īsti noslēgtas. Visi restorāna trauki un rīki ir Villeroy Bosh. Smalki. Man visvairāk nepatīk tā instrumentu spodrinašana. Tiem ir jāspīd. Bet ar glāzām vispār – dabūt viņas perfekti tīras bez neviena ūdens traipa…

Man sāk kaitināt muzikālais noskaņojums. Īstenībā, ne tikai mani. Es jau rakstīju – skan Norah Jones un James Cullum. Nu tās smooth easy jazz. Smuki jau, bet visu laiku visās vakariņās. Man ir nodoms uz nākamo vakariņu maiņu paņemt kaut ko no savas kolekcijas, kas te līdzi paņemta. Varētu pamēģināt Pat metheny, Tracy Chapman, Jazz Lulabies (Klāsa Vāveres izlase), Nina Simone… (Tev varbūt kāda ideja?) Šis nu tiešām man liekas, ka nav labi – visu laiku skan viens un tas pats. Restorāns/ viesnīca lepojas ar viesiem, kas atgriežas vai kas uzturas ilgu laiku, bet šādi te – tas var sākt garlaikot. Jāizmēģina, – kā ir nākt ar savu iniciatīvu šādā darbavietā. 🙂

šim darbam ir viena laba īpašība – es iemācos vārdus, kurus reāli man nav nācies lietot. Patiesībā, ar to angļu valodu ir tā, ka, man liekas, ka es varu absolūti brīvi runāt par kaut kādiem politiskas, ekonomiskas dabas jautājumiem, jo tas ir tas, ko es pastāvīgi lasu, dzirdu, bet pilnīgi kaut kas cits ir runāt par apakštasītēm, virtuves palikņiem, mārrutku piedevu vai jebkādām citām garšvielām, ēdienu sastāvdaļām.. Sanāca ar vienu kungu sasmiešanās; viņš man saka – vai varētu palūgt marmalade. Es – nu protams. Atnesu – trīs veidus: zemeņu, apelsīnu, upeņu. Viņš aplūko un saka – hmm, marmalade ir tā, kas apelsīnu, bet tie, kas zemeņu un upeņu – tie ir džemi. Man redz,  šķita, ka nu visi trīs ir ievārījumveidīgi. Un es pat nepievērsu uzmanību, bet izrādās, kādam tas ir ļoti svarīgi.

Vēl esmu novērojusi, ka te diezgan spēcīgi jūtams, cik kurš liels šefs vai pusšefs ir. Te ir zināma, neredzam, bet jūtama hierarhija. Esmu jau iebaidīta ar vienu āzijas izcelmes sievieti Lindu (starp citu, man liekas, ka tas nav viņas īstais vards, bet tas ir ļoti izplatīti – āzijas cilvēki, kuru vārdi eiropā ir visbiežāk neizrunājami, izdomā sev jaunu vārdu; attiecīgi arī universitāte te ir daudz ķīnietes no sērijas kellijas un lauras, un turku džoni). Nu jā, par to Lindu – viņa ir tai līmenī, kas var būt maiņas priekšniece, kas regulē, ka viss notiek. Viņa ir tāda pedante un viņai ir savs konkrēts un stingrs redzejums, kā kam ir jābūt, ka nedod dievs, karotes tiks spodrinās ar ne to dvieli vai ka galdu tīrāmā lupata ne tur ne tā nolikta. Vārdu sakot, es viņu bīstos. 🙂

Un, tad nāk vesela armija ar tādiem kā es. Bet problēma ir tur, ka daži redz ir pastradājuši ilgāk, zina jau, kas un kā. Un, tad ir viena indiete, kurai patīk mani pamācīt, it īpaši, ja kāds cits to redz. Viņai patīk arī citus pamācīt, ja kaut kas ne tā. Jeb vienkārši – pasaka, lai iet un izdara kaut ko, neskatoties uz to, ka man ir darāmais. Pagājušajā reizē sajutu, ka ir tāda klusa, bet vienota opozīcijas grupiņa, kura cenšas ignorēt tās indietes komandas un komunicēt par darbiem tikai ar maiņas vadību. Nu, es domāju, tā indiete ir ar ambīcijām. Saka, ka pabeigusi Communications studijas. Laikam cer kaut kad turpināt MA. Jūtas diezgan svarīga un gudra. Es savu profesionālo pagātni atklājusi neesmu un netaisos. 🙂

Vēl man ļoti interesanta šķiet reālā restorāna virtuve. Tur, pirmkārt, visi pavāri ir vīrieši. Otrs – viņu attieksme ir ar tādu pārākuma piesitienu. Viņi ir galvenie šai restorānā. Viņi ir kingi. Un skaidrs, tā jau arī ir – bez viņiem visa sistēma nobrūk. Tāpēc droši vien arī tā attieksme, prasības, tonis. Drusku skarbi. Bet, darbojas viņi profesionāli. Vismaz man tā izskatās. Un ar gaumi. Vispār amizanti, īpaši, kad viņi noformē ēdienu. Iesprauž risoto kaudzītē pētersiļa lapiņu. Vai saldā ēdiena šķīvī apelsīnu mērcē ar šokolādi zīmē puķes. 🙂

Un tā viena melnā, kuras vārdu es nespēju atcerēties, ir baigā draudzene man kļuvusi. Īpaši, kas attiecas uz paēšanu pa kluso.

Advertisements

6 thoughts on “3. sērija

  1. lasu Tavu aprakstu un atceros savus bakalaura darba rakstīšanas laikus.
    Manuprāt, te iezīmējas interesantas sociālas struktūras un kas kurā brīdī nostrādā par kritēriju būt par priekšnieku vai ar pārākumu attiecīgā situācijā, respektīvi kods statusam. Es domāju, labi, ka tu nesaki par to savu profesionālo pagātni, jo man liekas, ka tad tās glaunās glāzes attiecīgajā dienā saplīstu ar 2X vairāk…

    Man, lūk, būtu interesanti turpmāk uzzināt, kas ir tas, kas vieno, apvieno dažādos cilvēkus tur bez faktora – darbs un naudas pelnīšana. Vai ēšana pa kluso ir vienīgais? Vai jums tur briti arī ir tajā restorānā? TIe pavāri varbūt ir briti? Zviedrija arī, tā izskatās, pamazām piever darba tirgu ārzemniiekiem.. Nu mūsu Uppsalā to tā noteikti jūt.

  2. ā, par mūziku- nu tas pats viņu Stings un Ketie Melua nav zemē metami pie ēdienreizēm!
    Man patika arī Tavas piedāvātās izvēles. Citādāk tak aizcietējumi klientiem radīsies 😉
    Vēl īpaši man šķiet piemērotas dažādas jazz apdares “Autumn leaves” – varbūt tas man dikti sasaucas ar pagājušā nedēļā redzēto BBC filmu “Warriors” par UK tā sauktajām miera misijām Bosnijā UN ietvaros pie visām etniskajām tīrīšanām. Lūk, tajās arī šīs apdares skanēja.
    Kaut ko no Stinga un Ketie Melua varu Tev uz meiliņu pārsūtīt, ja ir vēlēšanās.

  3. o, forši, si smite varētu šo to šādi pajautāt. man ar viss baismīgi interesē, bet es no šitām analīzēm ņi bum bum.

  4. 🙂 sintija, paldies par jautāumiem. Šonedēļ ērsīšu uzmanību uz šiem un tad par to uzrakstīšu – 4.sērijā. 🙂
    bet ir ir tur arī briti. un jā, pavāri. Vispār, tas man tiko atgādināja tekstus, ko lasu par Āfrikas koloniālismu.. no sērijas – britu šefi, nebritu lētais darba spēks. hmmmm…

  5. Kurš ministrs tas ir, kas izteicies par to imigrāciju? Man ministram jāgatavo runa par imigrāciju. Es jau lielbritāniju ieliku kā piemēru, vēl varētu šito ar piesaukt.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s