Irākas karš un tā attaisnojumi

Šodien (Oct 22) apmeklēju Warwick universitates profesora vieslekciju par Irāku, runājot par Irākas kara attaisnošanu (justifications) un leģitmizēšanu ASV, Liebritānijā un Austrālijā, kas bija galvenās valstis, īstenojot šo karu.

Lai arī šīs valstis veidoja pamatkoalīciju, realizējot iebrukumu, tomēr bija zināmas atšķirības argumentos, kurus politiķi lietoja, lai gūtu sabiedrības atbalstu.

ASV, respektīvi Buša retorika bija galvenokārt – labais pret ļauno, ASV kā ‘globālais policists’ un 21.gadsmita līderis. Buša pozīciju labi raksturo viņa teiktais kādā publiskā uzrunā: “If we need to act, we will act, and we really dont need the UN approval to do so. We really dont need anybody’s permission”.

Lielbritānija ar Blēru priekšgalā dalību karā definēja kā starptautiskās sabiedrības aizsardzību un attiecīgi drosmi stāties pretim lieliem izaicinājumiem; šis karš atdzīvināja arī britu imperiālisma gēnus.

Austrālijai tas lielā mērā bija solidaritātes apliecinājums saviem sabiedrotajiem.

Tomēr šai retorikai bija trūkumi:

argumentējot par karu, tika apelēts pie rietumu vērtībām, taču tai pašā laikā – rietumvalstu vidū ne tuvu nevaldīja vienotība un vienprātība attieksmē pret iebrukumu Irākā. Drīzāk, rietumvalstis bija sašķeltas.

ASV kā vienu no argumentiem minēja brīvības nešanu Irākas tautai, tajā pašā laikā – kopš 2003.gada, kad sākās karš, dzīvību zaudejuši aptuveni 100 000 Irākas iedzīvotāji, kā arī 4000 ASV armijnieki, bet ievainoto ir ievērojami vairāk (ap 30 000 ASV armijnieku vien);

Lielbritānija deklarēja cīņu par starptautisko tiesību ievērošanu (piemēram, Sadams Huseins bija apsūdzēts padsmit starptautisko normu pārkāpumos), taču tajā pašā laikā – iebrukums Irākā reāli bija nelegāls, negūstot ANO Drošības padomes mandātu, kā arī iebrukuma oficiālais iemesls – terorisma draudi un masu iznīcināšanas ieroču esamība Irākā – tomēr izgāzās, jo Irākas saikne ar terorismu nav pierādīta, kā arī minētie ieroči nav atrasti.

Austrālija runāja par atbalstu varenajiem un ietekmīgajiem draugiem – ASV, UK, tacu tai pašā laikā padarīja sevi nedrošāku, kļūstot par potenciālo atriebēju mērķi.

Ir pagājuši 5.5 gadi, kopš šis viss sākās. Kas ir mainījies? Vai šī kara cena, kas, ASV vien uz šo brīdi ir vairāk nekā 560 miljardi dolāru, ir attaisnojusies? (http://costofwar.com/embed.html)

Interesanti – BBC ir salīdzinājis vairāku pasaules līderu viedokļus pirms kara un  pēc (http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/middle_east/7297592.stm) un, kā izrādās, vairums no viņiem atzīst, ka tā bijusi kļūda. Kofi Annan skaidri atzinis, ka karš bijis nelegāls un diez vai ASV padarīs sev drošāku dzīvi, ignorējot starptautiskās normas un ieņemot pārākuma pozīciju attiecībā pret citām valstīm; Spānijas premjers Aznars arī atzinis, ka ir bijuši pārspīlēti Huseina draudi, jo masu iznīcināšanas ieroči tā arī netika atrasti; Hans Blix, kas pirms 5 gadiem bija ASV izlūkdienesta vadītājs, atzina, ka tika pieļauta smaga kļūda un, ka viss, kas pēc kara ir noticis, ir bijusi viena liela traģēdija. Vienīgā pozitīvā lieta – Huseina novākšana.

Colin Powell, kas kara laikā bija ASV valsts sekretārs un kurš visai pasaulei prezentēja dažādus ‘lietiskos pierādījumus’, ka Irākai ir šie ieroči, tāpēc pasaule ir apdraudēta un tāpēc iebrukums ir vienīgais risinājums, vēlāk ir atzinis, ka Baltā nama iekšienē viņš ir centies atrunāt Bušu no karadarbības sākšanas, apzinoties šīs okupācijas iespējamās sekas.

Bušs un Blērs lielos vilcienos savu pozīciju nav mainījuši. Iebrukums Irākā bija pareizs lēmums, cīnoties pret terorismu, masu iznīcināšanas ieroču radīšanu un izplatīšanu, kā arī cilvēktiesību pārkāpšanu.

Bet, attiecībā uz terorismu – nav īsti pierādījumu terorisma sakaram ar Irāku un Huseinu (terorisms ir globāla  parādība un, ja šādiem līdzekļiem ASV cer to apkarot, tai būtu jāsāk karš pret daudzām valstīm, kurās, iespējams, uzturas teroristi);

Attiecībā uz ieročiem – Irāka nav absolūti vienīgā, kas iespējams, ir gribējusi/varējusi tikt pie saviem masu iznīcināšanas ieročiem. Apmēram 40 valstīm ir šādi ieroči vai arī reālas iespējas tādus izgatavot, ieskaitot šī kara iniciatores – ASV un UK. (http://www.globalsecurity.org/wmd/world/wmd_state.htm)

Un attiecībā uz cilvēktiesībām – ir liecības, ka šiītu un sunnītu etniskais konflikts ir saasinājies tieši pēc ASV iebrukuma, cilvēku nogalinašana vardarbības/karadarbības rezultātā nav mazinājies, 2.8 miljoni irākiešu ir devušies bēgļu gaitās valsts iekšienē, 2.2 miljoni – ārpus valsts, bezdarbs ir 25-40%… Taču, ja paraugāmies pavisam ciniski, Irākā cilvēkiem klājas smagi, taču ir vēl neskaitāmas valstis Āzijā un Āfrikā, kur tā sauktās cilvēktiesības ir stipri nosacītākas…

Un, tāpēc es tomēr un tomēr palieku pie uzskata, ka šie argumenti nepierāda kara efektivitāti. Šie argumenti ir ar dubultmorāli.

Terorismam ir noteikti dažnedažādas definīcijas un teorijas, kas, kāpēc un ko, bet, vai tas tomēr nav extrems sauciens pēc tā sauktās redistribution of power – varas pārdales? Vai mums uz terorisma cēloņiem un saknēm nav jāielūkojas dziļāk vēsturē?

Vai masu iznīcinašanas ieroču esamība, piemēram, Krievijā ir drošāka par tādu pašu ieroču esamību Irākā?

Vai tie miljoni, kas mirst Sudānā, Zimbabvē, Kenijā, Lībijā – tiem ir mazākas cilvēka tiesības un vērtības kā tiem, kas ir Irākā?

Ar šo es atkal atgriežos pie savām domām savā rakstā 2003.gada sākumā, kad vēl karš nebija sācies. Un stāsts bija par to, ka kara patiesais attaisnojums ir global redistribution of resources jeb resursu pārdale un galvenokārt – nafta, kas ir ļoti daudz Irākā, bet pavisam maz ASV. Viens no lielākajiem darbiem, ko ASV ir veikusi Irākā šai laikā, ir nostiprinājusi naftas vadu no
Kirkuk uz Persijas liča piekrastes ostām, lai to tālāk eksportētu uz ASV.

Ja, kā apgalvo bijušais ASV izlūkdienesta šefs Flix, vienīgā labā lieta ir Huseina nāve, tad jājautā – vai šis bija tiešām lētākais veids, kā to izdarīt? Es domāju, atbilde laikam ir ne jā, ne nē, jo reālais mērķis šim karam jau nebija tik daudz Huseins kā tie bagātīgie naftas urbumi, ar kuriem viņš nelabprāt dalījās.

Advertisements

7 thoughts on “Irākas karš un tā attaisnojumi

  1. ja tu runā par redistribution of power, tad kura ir tā power otra puse? Jo teorismu izmantot aizsegam savām aktivitātēm ir izdevīgi arī citām valstīm. Neticu, ka tie valstu vadītāji, kas atzina to par kļūdu ir pieslējušies tai otrai pusei, ja tās ir islāmiskās valstis. mani nodarbina jautājums – kas ir tā otra puse patiesībā, kuras dēļ var uzdrīkstēties to atzīt. Ideas?

  2. ir populari runat par terorismu, piesaucot slaveno clash of civilizations tezi, kas shai kontekstaa butu stasts par rietumu un austrumu civilizaciju sadursmi, intereshu konfliktu.
    Es domaju, tas nav tik vienkarshi.
    abās pusēs tiek atražoti pārspīlēti mīti: rietumos par universālu demokrātiju, austrumos – par zināmu atpaliciību, autoritārismu un anti-kapiitālismu.

    Līdz ar to, es pieļauju, ka tie, kas tagad atzinuši karu par kļūdu, reāli atzīst kļūdas taktikā, kā tikt pie Huseina laikā grūti pieejamajiem resursiem.
    Jo šī izvēlēta taktika finālā bija balstīta uz kļūdainiem faktiem, nenormāliem izdevumiem, cilvēku upuriem utml.
    Turklāt, lielākā daļa no tiem, kas bija tieši iesaistīti šai kara rīkošanā un kurus es citēju rakstā, ir nomainijuši savas darba vietas, tā ka – viņi varbūt vienkārši grib attīrīt savu sasmulēto sirdsapziņu. 🙂

  3. par clash of civilisations god.Ikstena kungs lika lasīt, kad 1.kursā mācījos…, nebaidos teikt, ka vairāk kā pims 10 gadiem… Tas nav nekas jauns, tas drīzāk jau ir tik iesīkstējis skatījums, ka to pat tante Bauskā min kā argumentu. Un visi tie PowerPointi, kas ceļoja…
    Ja tās ir kļūdas taktika, kāpēc to neatzīst UK un US? Viņiem nav sirdsapziņas?
    Man tas savelkas kopā ar vienu lietu. Rozes grāmatnīcā par trīnīti varēja iepirkt Šķēles Kampēju. Tagad lēnā garā lasu. Tur savas kļūdas atzīst tikai tie, kas ir pliki un nabagi. Pārējie sazvērnieciski klusē. Izejot no šīs pieredzes, runāt vajadzētu tiem, kam vairs nav nekāda sakara ar politiku. Neticu, ka tik augsti stāvošām personām vairs nav. Jo īpaši, ja UK un US ir diezgan politizētas valstis. Man drīzāk liekas, ka viņi runā kaut kā cita vārdā. Es neesmu sazvērniecisko teoriju piekritēja, bet man liekas, ka tas ir kāds solis, lai piesegtu kaut ko citu. Nu pie mums tak arī tā notiek – uztaisa vienu būkšķi, lai piesegtu citu. Bet tur tak tradīcijas senākas, viss notiek daudz rafinētāk un leģitīmāk.

  4. ja, par clash of civilizations mes ViA macijamies, bet ta teorija, lai kada ta ari nebutu, tiek biezhi piesaukta… bet ne par to ir stasts. es jau rakstiju, man ta liekas parak virspuseja.
    bet, padomajot par to, kapec tas dazhas ex-augstas USA amatpersonas tomer ir publiski atzinushas shi kara taktiskas kljudas, patiesibaa man liekas atbilde varetu but gauzham vienkarsha – ir ASV prezidenta vēlēšanu laiks. Republikāņi bija (Bušs) un ir (Mccain) par karu Irakā, par tā pareizību utt. Demokrāti ir pret to. Obama ir teicis – “You don’t defeat a terrorist network that operates in eighty countries by occupying Iraq. You don’t protect Israel and deter Iran just by talking tough in Washington.”
    Collin Powel, kas bija Busham tuvu stavoša amatpersona, ir republikanis, bet reali publiski ir atzinis ne tikai kara nepareizibu, bet ari paudis atbalstu Obamam. Es pieļauju, ka paziņojums par kara nepareizību arī patiesībā bija veikts ar nolūku, lai dotu atbalstu Obamam. Powel aizmugure varbūt tagad ir demokrāti, tāpēc viņš atļaujas to teikt.

  5. Lasīju vienas Baltā nama darbinieces atmiņas par Irākas kara sākumu. Viņa arī vadīja sarunas ar Irākas pārstāvjiem, kad Irāka bija sankciju sagrauta: Irāka bija gatava piekrist jebkādiem noteikumiem un izpildīt visu, lai tikai atceltu blokādi – bērni mira badā. Un tomēr, bez jebkādiem paskaidrojumiem tika pieņemts lēmums iebrukt, pie kam tā arī nekļuva skaidrs, kas bija lēmuma pieņēmējs. Lloyd De Mouse izteicās, ka tā bija zemapziņas vajadzība “kādam sadot”.
    Skaidrs, ka karš nebija izdevīgs ne pašiem amerikāņiem, ne viņu sabiedrotajiem. Vienīgais ieguvējs bija un ir Izraēlas valsts, kura faktiski vada ASV ārpolitiku – tā tika vaļā no potenciāla pretinieka. Kaut kas līdzīgs tiek īstenots Sīrijā un Irānā.
    Vēl ir hipoteze par to, ka Huseins sāka pārdot naftu par Eiro, tādējādi apdraudot dolāra dominējošo pozīciju pasaules izejvielu tirgos. Tikai te jāskatās, vai tas nenotika pēc tam, kad Huseins uzzināja par iebrukumu Irākā.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s