2.sērija

Mans eksperimentālais darbs restorānā turpinās. Pirmajā sērijā stāstīju par rīta maiņas darbu, taču ziniet – vakara jeb vakariņu maiņa ir citādāka.

Vakariņu laikā, šķiet, laiks restorānā palēninājies. Atmosfēra intīma. Samazināts apgaismojums. Sveces. Norah Jones. Mirdzošas vīna glāzes. Saposušies viesi, kuri piepludina telpu ar dārgu parfīma vēsmām un intimitāti. Un mans vakara maiņas šefs Sandeep no Indijas (tā vien šķiet, ka visi indieši ir Sandeep, jo es jau tādus trīs pazīstu) iejuties namatēva lomā ļoti pozitīvā un maigā balss tonī sagaida viesus.

Divās vakariņu maiņās, kas man ir bijušas līdz šim, koleģi nav bijuši pilnīgi vieni un tie paši, bet ir vēl viena Sandra no Polijas (ar ļoti labu angļu valodu), divi briti, no kuriem vienam ir tik britisks akcents, ka es gandrīz katru otro teikumu pārprasu viņam, indiete, kas mīl komandēt mani, jo redz, es te jauniņā. Taču, pretstatā rīta maiņai, mēs te visi esam jaunieši un mikroklimats arī līdz ar to tomēr tāds neformālāks un nav tik stīvs.

Vakariņās dresscode tāds pats, taču loģiski, te ir individuālā pieeja katram klientam, parunāšanās utml.

Sandeep parasti sagaida viesus, apsēdina pie galdiņa un pieņem pasūtījumu. Interesanti, ka pirms tam ar galveno pavāru tiek norunāts, kādus ēdienus Sandeep centīsies pārdot, lai atvieglotu pavāra darbu. Sagatavot 20 laša steikus ir vienkāršāk nekā 5 jēra gaļas, 5 laša, 5 liellopu un vēl ko. Sandeep tad vēlāk saka viesiem – I would recomend you this salmon steak, kas ir satriecoši garšīgs un ir viens no mūsu restorāna top ēdieniem. Tātad atkal – mārketings. Manipulēšana ar cilvēka izvēli. Labi vai slikti, to es te pagaidām vēl neapspriedīšu.

Tālāk – piedāvāt svaigi ceptu maizi pirms uzkodām vai pamatēdiena, atnest ēdienu, aiznest šķīvjus, kad viesi ir paēduši, atsaukties uz viņu jautājumiem – tas jau ir mūsu pārējo uzdevums.

Interesanti un ļoti pozitīvi, ka pirms vispār tiek atvērts restorāns, notiek 5 minūšu sapulce, kad visi – viesmīļi un pavāri – satiekas un izrunā visas loģistikas lietas – kurš ko dara, kādā secībā, kādi ir plāni A, B, C, ja nu kaut kas noiet greizi.

Viņiem ir izveidota īpaša sistēma ar pasūtījumiem, kā viņi nokontrolē, vai galdiņam ēdiens ir sagatavots, aiznests, vai trauku ir novākti un vai nākamais ēdiens ir sagatavots un aiznests. Principā, kas zina to sistēmu, jebkurš var aiziet pie pavāra galda un nokonstatēt, kā ir. Man patīk šāda efektivitāte. Tas gan prasa arī pedantiskumu, kur man atkal ir drusku tomēr rezervētība zināmas brīvdomības dēļ.

Par viesiem runājot, man ir dažādas sajūtas. Pirmā un visspēcīgākā – viņi, pārsvarā divatā, ir divi un man ir sajūta, ka es iejaucos vai pārtraucu viņu sarunu, ik reiz, kad nāku ar savām maizēm, novācu traukus vai atnesu ēdienu. Dažkārt liekas neērti. Tāpēc, es laikam nevarētu kā Sandeep reizēm – iet un sākt runāties un, man liekas, ka biezi vien ar savtīgu nolūku – saņemt komplimentus par lielisko ēdienu un servisu 🙂

Taču, var būt arī savādāk. Bija viens pāris, kas atbraukuši no Ziemeļanglijas. Pienesot viņiem ēdienu, viņi sāka mani izjautāt – no kurienes tad esot, un vai tad tur Latvijā taad nav ļoti auksts, un ko tad es te Leeds darot, un ko tad es studējot, un cik man laba angļu valoda, un vai, kā man ir noveicies, ka dzīvoju Leeds, jo te esot lielisks shopping un bla bla bla… Vispār, stāvēju runājos, un es zināju, ka es reāli steidzos. Bet, es zināju arī, ka viņiem tāds nerakstīts likums, ka ja viesis vēlas parunāties, mums jārunājas un mēs nekādā ziņā nevaram likt manīt, ka mēs steidzamies vai ka viņi mūs aizkavē. Tā nu es papļāpāju ar viniem. (šis vispār man atgādinaja stāstus par geišām nezkāpēc 🙂 ) Un nenoliedzami, tas bija patīkami. Ar šo parunāšanos man pat izdevās panākt, ka viņi apēd ne tikai starteri un pamatēdienu, bet arī paņem saldo. Tas saucoties par sub-selling – censties pircējam pārdot vairāk nekā viņš sākotnēki plāno. Man, protams, no tā ne silts ne auksts, bet nu vakara ienākuma cipars pacēlās.

Un jā, un tad bija vakariņas, kad atnāca apmēram 35 pensionāru grupa. Kā vairumā gadījumu, viņi bija rezervējuši, tāpēc tas nebija zibens no skaidrām debesīm, un viņiem bija bufetes tipa vakariņas, taču tās vecas kundzes bija interesantas – vienai kundzei tās dažādās maizes, ko piedāvāju, ir too crispy; viņa rāda man savu muti un liek konstatēt, ka viņai mutē vairs tikai daži zobi un viņa objektīvu apstākļu dēļ nevar saēst. tāpēc lai es atnesot viņai īpaši baltu mīkstu mīkstu maizi. Par laimi, atradu. Tad bija kundze, kura izbrāķēja zupu, jo tā esot par karstu. Nu to es nesapratu – kāpēc nevar pagaidīt, kad tā atdziest? Kāda cita kundze tai pašā laikā apgalvo, ka zupu nav ēdusi, jo tā bijusi jau atdzisusi… Hmmmm… Nu labi. Un, es uzzināju, ka šeit britu kundzes iecienījušas vaniļas saldējumu. par 99%. Saldajā viena no izvēlēm bija saldējums. Mēs, labu gribot, piedāvājām plašu izvēli – ķiršu, šokolādes, banānu, utt, diemžēl izņemot vaniļas. Bet sanāca, ka visas kā viena prasīja – vai ir vaniļas. Sorry, no.

Restorāna menu ir diezgan ok. Es neteiktu, ka ļoti ļoti izsmalcināta, lai gan pavāri ēdienu dizainā ir iepraktizējušies labi. Tāds eleganti, radoši noformēts. Porcijas arī ok. Nav kā pie Mārtiņa Rītiņa. taču cenas – starteriem – tā no 8 – 15 poundiem, galvenie ēdieni – 12-22 pundi, saldie – tā ap 5-7 poudi. Vīni – pudele vidēji 20-25 poundi. Pagaidām neko no a la carte nav sanācis nogaršot, tāpēc – varu teikt, ka izskatās labi.

Un jā, te es pamanīju vienu būtisku atšķirību – ja brokastīs cilvēki ņem ēdienu no bufetes un neviens neuzskaita, cilvēki ir daudz iracionālāki un bieži neapēd to, ko viņi ir paņēmuši un finālā daudz ēdiena ir jāizmet atkritumos. Turpretim, vakariņās gandrīz visi šķīvji ir izēsti tīri. Es domāju, ka psiholoģiski cilvēks vakariņu ēdienam piešķir lielāku vērtību, tāpēc, ka viņš vairāk un tiešā veidā par to samaksā, nekā brokastu ēdienam. Un būtiski, ka reāli te ēdiena kvalitātei vai garšai nav tik izšķirosa nozīme kā tieši šim faktam, ka par tiešā veidā nopirkto cilvēks jūtas atbildīgāks, nekā par it kā par brīvu saņemto.

Man sāk pamazām izstrādāties sava taktika, kā novākt un nest prom traukus. Par laimi, vēl ne reizi nav nekas izkritis no rokām, lai gan dažureiz nav bijis tālu no tā.

Man patīk šis vakariņu laiks. Tā atsmofēra. Un tas smalkums. Patīkami.

Advertisements

10 thoughts on “2.sērija

  1. Smalki!
    Lai gan ir rīts, sajutu vakara vēsmu 😉
    Paldies Tev, Sandra!
    S.

  2. beigaas shito visu vareesi apkopot un izdot graamatu 🙂
    ja nu kas, moshka man buus paraadiijushies gali kaadaa graamatu izdevnieciibaa 😀 bet nu, dziivos redzees 😉

  3. nu bet Sandra, vakarā viņi vienkārši maksā par to paši, tāpēc ēdienam cita garša. brokastīs kas tur – ēdīs vairāk vai mazāk, maksās tikpat. bet vispār tiešām šis vakara apaksts bija labs, tev ar katru reizi prasmes aprakstos paaugstinās.

    vispār jau es ar esmu kādreiz gribējusi drusku kaut ko citu padarīt, tikai diez vai apkalpojošā sfērā. tas tomēr ir forši – neiespringstot padarīt kaut ko citu.

  4. jā, un vēl par sociālantropoloģiju. Apskaužu Kuki, ka šī mācās, Klāva kngs gan baigi uzkasoties, bet riktīgi labi. vienīgā reize, kad man ar āķis lūpā uz mācīšanos. tik piķis baigs, plus man vēl jādubulto ar aukles izmaksām un jāmīnuso laiks ar Dārtēnu. nu – kaut kad dzīvē:( tā teikt, mācīšu citus tikām. tā kā, eh, laimīgās ar si šmiti… labi, ka man vismaz ir mans mazais punktiņš, savādāk ņemtu un brauktu:)

  5. Vaivarit, jaa, parmainju pec padarito kaut ko citu – ir interesanti, atsvaidzinoshi un ta teikt – ljauj uz dzivi paskatities no cita punkta un neiestigt kaut kados savos stingros spriedumos, ka ir un ka nav.
    Njā, bet par jauno SI direktori nebiju dzirdejusi. Ko lai saka…. mes dzivojam vienaa kartigaa brinumuzemee!

    hehe, ehhh, jaa, nez kad sanaks mums te sadzert.. Man gan te, saskatoties tos zhupainos britus, apetite iedzert ir diezgan nosista… Jesus ar savu Silviju ljoti godigi dzivo… bijam gan reiz izgajushi iedzert pa pintij alus (nuu, es sidru), bet nu taa… eehh, vinji vel jauni 🙂

    un visbeidzot – par macishanos runajot, ir baigi labi, jaa, pamacities, ta paurbt atkal kaut ko… bet nu, es jau te vienai jaunajai māmiņai arī teicu, ka mes ar smiti un ar savam macibam no tava skatpunkta esam tik pat laimigas, cik tu no musu skatpunkta ar Dārtēnu. Tu neskrien pa pasauli, tapec ka tev ir Dartens, es skrienu pa pasauli, jo man nav a la Dartens.

  6. hej!

    Baigi daudz te peekshni Si Smite tiek piemineeta! Forsha domu apmaina!

    Dārtēnam sveicieni!!
    Vaivarīt! Paņem antropoloģijas kursu on-line!!
    Noteikti, ka var uziet un, ja Skandināvijā, tad noteikti bezmaksas. Varēsi urbt uz nebēdu. Klāvam vismaz 2 studenti – Gaugere un Kukis, ja?
    Sandrai par komentāru – bonuss! Pilnīgi piekrītu- katram savs savā laikā laikam.
    Kas īsti ir aukle?Kādu atradi?
    Klāvs, Putniņa un Fuko teiktu, ka Tev ieslēdzas iekšējā kontrole, kas ir sabiedrības uzspiesta!
    Es arī gribētu šampi iedzert, a mums te system- bolaget tirgo alkoholu tā, ka jāplāno bez maz 3 dienas iepriekš rīta pusē vēlams, ka kaut kad dzersi.
    Es nākamnedēļ iegriežos Latvijā, tad varētu tur iedzert kādu gruzīnu vīnu 😉

    Ms.Smite

  7. hehe, Sintij, tev bij chujs, pareizs chujs, ka jaizvelas Upsala. 🙂 Un tiesham, labi ka taa.
    es savukart pienjemu lemumu ziemas brivdienaas nebraukt uz maju. taksh to – ja kads ilgojas pec shampja iedzershanas ar mani – jabrauc ciemos!! 😉

  8. aaa. labi, es padomashu, Sandra!
    Meginu te atrast kadu darbveidigu pasakumu uz Ziemassvetkiem, bet bez Svensonu valodas nekur talu nevar tikt… Ja nu nekaa- varbut mums japasvin kopaa? 😉

    S

  9. Par to karsto zupu.

    Labā restorānā zupu jānes tādā karstumā, ka viņu vār sāk ēst..un tas nav “labais tonis” nest karstu…ts liecina par etiķetes trūkumu attiecīgajā restorānā.

    tas tā no manas viesmīles pieredzes 😉

  10. 🙂
    par to zupu, redz, vispar bija ta – tas bija grupas vakarinjas ar bufeti.. zupa visiem tiem 30+ kundziniem un kundzitem tika pasniegta vienlaikus un no katla, kas simboliski tika sildits ar sveci. un tikai viena kundzite no visiem pasudzejaas, ka par karstu bija. bet vispar jaa, piekritu, labais tonis ir trapit to isto siltumu!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s