12 stundas pirms..

..vispār, ja godīgi, ideja par savu blogu radās man ne tieši sakarā un laikā, kas sakrīt ar aizbraukšanu, lai gan tagad sanāk tieši tā, ka sāku rakstīt, aizbraucot.

Lai ka arī nebūtu, esmu atkājusi interesi rakstīt. rakstīšana liek būt precīzam, noformulējot domu. Runājot mēs bieži vien esam paviršāki. Rakstīšana mobilizē domas un tās saliek pa plauktiņiem.. Vēl, man brīžam šķiet, ka galvā parādās pārāk daudz un bieži labu domu, tāpēc tās vajag piefiksēt. Ja nu kādreiz noder. 🙂

Lūk.

Bet šobrīd stresoju par mantu sakravāšanu. Jau pirmajās minūtēs, sākot kravāt somu, sapratu, ka mana (ie)dzīve vienkārši ir kaut kas stipri vairāk par Ryanair atļautajiem 15kg, ko drīkstu ņemt bagāžā. 40kg vēl varbūt būtu pieņemami rāmji, bet arī… ar lielām grūtībām, izšķiršanos..

Neskatoties uz visu, sajūta par aizbraukšanu vēl nav reāla. To aptveršu, tik tur esot. Nekad neesmu bijusi UK, bet tieši uz šo valsti dodos dzīvot veselu gadu. Kādai manai kolēģei, kas tur devusies studēt pirms gada, tā iepaticies, ka nebraucot atpakaļ. Kolēģi piekodināja, lai tomer es tā nedarot un atgriežos.

Īstenībā gandrīz visi, no kuriem sanāca satikties uz atvadām vai ceļakāju, šķiroties piemetināja – tik nepaliec tur.

Lai ar protams nodoma tur palikt man nav, es neko nesolu. Tādā ziņā jutos ļoti brīvi. Nekādu solījumu.

čehiete, ar kuru dzīvošu vienā mājā (bez viņas mani housemates būs – divi spāņi un itālis ;), un kas jau šodien aizbrauca uz Leeds, solīja atrakstīt šovakar, kā tur viss ir. pagaidām ziņu nekādu. Ceru, ka tas nozīmē, ka viņai ir viss kārtībā un forši, nevis – ka otrādi.

šī būs trešā reize, kad uz tādu ilgāku laiku dodos prom. un jāsaka, laikam tas vien jau nozīmē, ka tā būšana citā valstī, citā sabiedrībā, apstākļos, vidē man patīk, iedvesmo.. un dod kaut ko tādu, ko nevaru gūt te uz vietas. tiesa gan, tas arī nenozīmē, ka man te LV kaut kas nepatīk. (lai gan, vispār, ir diezgan daudz lietu, kas man te nepatīk, bet ne tik fundamentāli, ka es tagad bēgtu prom). Par to, kas man pietrūkst, es droši vien uzrakstīšu kaut kad vēlāk, kad parādīsies pirmās nostaļģijas un sentimenta pazīmes. Vienu gan es skaidri paredzu – man pietrūks rupjmaizes. Un nevis Lāču, kā varbūt varētu likties, bet Ķelmēnu rudzu maize, tāda īsta īsta rupmaize. Viens kukulis ir manā somā.

Advertisements

2 thoughts on “12 stundas pirms..

  1. Pingback: par to, kāpēc es jau 4 gadus esmu prom | About all that matters

  2. Tev bija taisnība par to rupjmaizi. tas tiešām ir vienīgais, kas pietrūkst.Laikam neizklausās labi, jo tomēr LV ir dzimtene, bet tā nu tas ir.
    2008.gadā mums arī ienāca prātā ideja jau braukt šurp, bet pietrūk drosmes un laikam mērķa, kurš bija Tev.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s