partijas, ministrijas, ministri plani un skolotajs ar 200 LVL algu

Esmu sajūsmā par šo Paidera rakstu. Precīzs.

Latvijas problēma ir pārvaldes modelis, kur partijas no sākotnējiem biznesa klubiem ir pārvērtušās par pārvaldes vidējās un augstākās hiearhijas līmeņa vadītāju arodbiedrībām, kuras arī strādā šo arodbiedrības ‘biedru’ interesēs.

Ministri ir savu ministriju advokati un lobiji, un reti vai nostāsies pret savejiem.

Šādā pārvaldes sistēmā tik tiešām ir grūti iedomāties kvalitatīvas reformas, jo objektivā spēja savā nozarē kaut ko optimizēt, sakārtot, efektivizet ir apgrutinata ar automatisku ‘savējo’ ‘uzmešanu’ un attiecigi pasha ‘uzmeteja’ stabilitati un talaku notureshanos sistemaa.

runājot par šīm patreizejam pārvaldes reformām un jauno plānu, viss jau ir labi, taču ne jau tas lielums ir ta primarā problema, bet gan tas funkcijas un atdeve. Tiri no ekonomiskaa viedoklja raugoties, publiskais sektors nav nekas slikts – tas ir butisks darba devejs un rada prechu un pakalpojumu pieprasijumu privatajam sektoram. Viss āķis ir efektivitātē. Pēc Pasaules Bankas GRICS sistēmas, kas vērtē valsts pārvaldes efektivitāti, Latvija ir divreiz neefektīvāka kā Igaunija, lai gan proporcionali abu valstu pārvaldes ir apmēram līdzīgas, rēķinot valsts pārvaldē nodarbinātos attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.

Un, visbeidzot, Veismanes nesenais paziņojums, ka 30 miljoni tiek tērēti valsts sektorā, neredzot reālu jēgu un atdevi, ir pierādījums tam, ka lidz shim valsts pārvalde ir sirgusi ar akūtu paškritikas trūkumu un spēju kaut ko mainit. vai shi neefektivaa valsts parvalde bus spejiga piedavat kaut ko revolucionari jaunu, un pat ja piedavas, vai shi pati neefektivaa parvalde spes to istenot?

Bet, ja mēs budžeta lāpīšanā tagad ķeramies klāt izglītībai, atstājot skolotājus ar vidēji 200 LVL mēnesī, cerība, ka jaunā paaudze spēs ko mainīt un nāks ar lielāku izpratni un spējām, zūd.

SVF aizdevuma otrais maksajums

“nākamā starptautiskā aizdevuma daļa Latvijai paredzēta 1,4 miljardu eiro (0,98 miljardu latu) apmērā. 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu) Latvijai piešķirtu EK, bet 0,2 miljardus eiro (0,14 miljardus latu) – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).”

(LETA, 26.jūnijs, 2009)

Jautājums man tāds: ja Eiropas Komisija aizdod 80%, visas runas par to, ka SVF ir vienigais naudas avots krizes novershanai, vairs neiztur kritiku. Ja Eiropas Komisija aizdod lielako dalju naudas, kapec ta nevareja but atsevishkja vienoshanaas ar EK par shadu aizdevumu? Kapec bija jasaistaas ar SVF, kuram nemaz nav tadu lidzeklju, ko dot? SVF kljust par tadu ka starpnieku, kas iekasee procentus un ar saviem conditions isteno savu neoliberalisma politiku un pilda savu lielako akcionaru intereses. Turklat, shi SVF finansialaas palidzibas kapacitate ir neproporcionala tai varai un ietekmei, kada tam  ir uz visu sho strukturalo reformu istenoshanu un budzeta grieshanu. 

Un vel, nesen the Economist lasiju, ka patiesibaa gan stingri inflacijas un budzeta deficita ierobezhojumi ne vienmer nes velamos rezultatus. Ipashi tagad krizes laikaa. Latvijai ir jaspej cinities ar krizi ar budzetu zem 7% budzeta deficita, tachu, piemeram, Lielbritanijai jau ir 10% budzeta deficits.  Tapat, es domaju, tie saucamie Marstrihtas kriteriji, iespejams, ir nekavejoties japarskata, jo principiali tureties pie stingriem noteikumiem ir viens, tachu sho noteikumu logjika ir jau kas cits.

Latvija 2: 1990.gada 4.maijs – 2009.gada 6.jūnijs

Ja Latvijas premjers, atzīstīt, ka Latvijas valdība vairs savus lēmumus pilnībā nekontrolē, jo ir atkarīga no tā, ko saka SVF un Eiropa, un, ja  Zviedrijas premjers atzīstīt, ka zviedru valdība var kontrolēt visu, kas notiek Latvijā, mans secinājums ir:

valdība var mierīgi iet mājās un atpūsties jo:

1) ja tā nekontrolē situāciju valstī, tad tā reāli nav rīcībspējiga un nepilda savu mandātu, ko caur vēlēšanām ir devusi tauta;

2) ja tā nav rīcībspējīga, tad tās uzturēšana ir līdzekļu lieka tērēšana un tāpēc tā vietā, lai grieztu minimālo algu utml, varbūt varam atteikties no šīs impotentās valdības.

Bet, principā ar šo valsts suverenitātei un neatkarībai ir pielikts punkts jeb vismaz ļoti trekns komats. Tas ir Latvijas politikas bankrots, padošanās, atdošanās un bezmugurkaulainība.

Un, neaizmirsīsim, ka tie, kas šobrīd kontrolē to, kas notiek Latvijā, ne pēc burta, ne gara nekādu atbildību pret Latvijas pilsoņiem nenes.

Priekā!

…galvenais, lai SVF un zviedri priecīgi…

Latvijas valdībai piekrītot samazināt valsts budžetu vēl par 500 miljoniem LVL, Zviedrija līksmo. Swedbank akciju cenas, šī fakta iespaidā, cēlušās par 8%, bet SEB – par 12%. Turklāt, Zviedrijas premjers apgalvojis, ka viņš kontrolējot situāciju Latvijā.

Reāli šis 500 miljonu samazinājums nozīmē: PVN paaugstināšanu, ķeršanos klāt pie pensijām, neapliekamā minimuma atcelšanu, minimālās algas samazinājumu u.tml.

Vai Latvijas valdība, SVF un dārgie kaimiņi apzinās, ko viņi dara un kādas sekas būs???????

Es šodien noskatījos šo ierakstu par Baltijas ceļu 1989.gada 23.augustā… un es jautāju sev – kur ir pazudusi mūsu valstiskā apziņa un vienotība, ideāli un vērtības…..?????

financial crisis

from 1945 to 1971, when strict financial regulation dominated the world, there were 38 financial crisis. From 1973 to 1997 during the upsurge of neoliberalism, there were 139 financial crisis around the world.

no 1945. – 1971.gadam, kad pasaulē dominēja stingra finanšu regulācija, pasaulē bija 38 finanšu krīzes. No 1973. – 1997.gadam, neoliberalisma uzplaukuma laikā, pasaule piedzīvoja jau 139 finanšu krīzes.

(Martin Wolf, “Fixing Global Finance: How to Curb Financial Crises in the 21st Century”)

the root of economic problems

ekonomisko problēmu sakne ir politiskās idejas bankrots: ka indivīda tieksme kļūt bagātam ir sociālā progresa dzinējs; ka nevienam nav jāataisnojas, cik daudz viņš/viņa nopelna; ka bagātie, tērējot savu naudu, padara bagātākus pārējos.

(“At the root of our economic problems is the bankruptcy of a political idea: that an individual’s drive to get rich is also an engine of social progress; that no one should have to justify how much they earn; that the rich, by spending their money, enrich others.”)

The Observer, editorial comment, May 17, 2009.

Manuprāt, ļoti precīzs formulējums.

dazhi siki momenti

brizhos, kad nekas liels un nozimigs nenotiek, mazas un it ka nebutiskas lietas iegust pastiprinatu nozimi. kad laiks iet, nevis skrien, nianses un sikumi nepaliek nepamaniti. tie uz visparejaa vienmuljaa rutinas fona kljust spilgti. 

1. pirms dazham dienam, tas vel bija maijs, pa pastu nobalsoju Eiropas parlamenta veleshanaas. biju jau agraa pavasarii piekritusi balsot pa pastu. tiesa gan, toreiz nepiefikseju, ka shajaa kartibaa es te vareshu balsot tikai par britu EP kandidatiem. bet nu nekas. sakumaa biju samulsusi, sanemot sarakstu ar pietiektajam partijam un vinju deputatu kandidatiem, jo neviens man neko neizteica, iznjemot divas vadoshas partijas – leiboristi un toriji. tad, paraknjajoties internetaa, atradu tadu virtualu instrumentu, kursh, liekot man atbildet uz dazhadiem jautajumiem par ES un dazhadam politikam, tadejadi notestejot manu attieksmi, ‘samachoja’ mani ar it kaa man ideologiski tuvako partiju. iznakums bija zaljie. nu neko. ta ari nobalsoju par britu zaljajiem.

2. aizvakar, sezhot bibliotekas datortelpaa, pekshnji viens dzeks nokrita no kresla un sastingushaa pozaa kadas 2 minutes raustijaas konvulsijaas. ta, cik sapratu, bija epilepsijas lekme. visu atlikusho dienu un ve tagad man shis atgadijums kaut kur sezh domaas un neiet aaraa. tas bija viens no tiem gadijumiem, kas atkal un atkal liek skatities uz dzivi un veselibu ka milzu davanu. 

3. gaidot kartejo reizi autobusa atieshanu uz londonu, es reali apraudajos, noraugoties, ka atvadaas 3 arabu berni no savas mammas, kas dodas uz londonas heathrow lidostu. nezinu, vai tam ir kadi zemapzinjas celonji un psihologjiski skaidrojumi, bet traki aizkustinosh skats tas bija. 

4. musu majaas skandalozo pari – chehieti un itali – ir aizstajushi tris jauni biedri: 1. australis, kursh te leeds dabujis darbu un tapec no londonas parcelies uz londonu. es teicu, ka vinjsh ir traks. ka var iemainit londonu pret  leeds. 2) kanadiete un soms, kas ari ir paris, kas satikushies Somijaa un te atbraukushi,jo kanadietei ir prakse manaa universitatee, kaut kada medicinas jomaa. soms atbbraucis lidz. romantiski. 

5. es shodien pirmo reizi nogaju musu majas pagrabaa. man visu laiku bija it ka interese, bet tomer bailes. jo, nu pagrabs ir pagrabs. drums, peleki melns, mitrs, auksts un brrrr… bet neko. shodien nebija izveles. vajadzeja apskatit gazes un elektribas skaititajus. man ka majas gramatvedei jasaved kartibaa visi rekjini, lai ‘izrakstoties’ no majas, viss kartibaa. lai varu,ka Mirtas tante Limuzins janjunakts krasaa teica – u menja s dokumentami vsjo parjadki.